Johans IV fon Zintens (vācu: Johannes Walteri von Sinten, vai Johannes von Sinten jeb Zinten, latīņu: Iohannes a Sinten; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374. gada 23. oktobra līdz 1393. gada 24. septembrim.

Johans IV fon Zintens
Johannes Walteri von Sinten
Personīgā informācija
Dzimis Cintene, Austrumprūsija
(tagad Korņeva, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1397. gadā
Garca, (tagad Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis, Karogs: Vācija Vācija)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Zintenē Austrumprūsijā. No 1352. līdz 1359. gadam bija notārs un Rīgas rātes sekretārs. 1359. gadā kļuvis par Rīgas domkapitula locekli. 1371. gadā kļuvis par arhibīskapa vietnieku (vicarius generalis) viņa prombūtnes laikā. Šajā laikā tika iecelts arī par domkapitula prioru. 1374. gadā Romas pāvests viņu iecēla par Rīgas arhibīskapu. Savā darības laikā 1380. gadā pārveda pirmā Livonijas bīskapa Meinarda pīšļus no Ikšķiles un apglabāja Doma baznīcā, kā arī 1385. gadā piešķīra Limbažiem Rīgas pilsētas tiesības. 1391. gadā ordenis viņu piespieda bēgt uz Lībeku, pārmetot nodevīgas attiecības ar lietuviešiem un krieviem. Viņš iesniedza sūdzību pāvestam un vācu ķeizaram. 1391. gadā Romas pāvests viņu iecēla par Aleksandrijas latīņu titulāro patriarhu. Miris 1397. gadā Garcā, apbedīts Štetīnā.

Dokumenti labot šo sadaļu

Rusova hronika:

 

"Vilhelms Freimersens, 27. Vācu ordeņa mestrs, ieņēma mestra amatu pēc Arnolda Fitinghofa. Arī šis mestrs veda grūtus karus ar krieviem, leišiem un zemgaļiem. Viņa laikā Jānis Sintenis bija Rīgas virsbiskaps, astotais pēc skaita".

Skatīt arī labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Reliģiskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Zīgfrīds Blombergs
Rīgas arhibīskaps
13741393
Pēctecis:
Johans V fon Vallenrods