Lombardo-Venēcijas Karaliste

Lombardo-Venēcijas Karaliste (itāļu: Regno Lombardo-Veneto, vācu: Königreich Lombardo-Venetien) bija karaliste Ziemeļitālijā, kas tika izveidota 1815. gadā Vīnes kongresā 1814—1815. gadā no Itālijas ziemeļu reģioniem Lombardijas un Venēcijas. Tā bija viena no Austrijas Impērijas kronētajām zemēm.

Vienīgais karalis, kas tika kronēts par Lombardo-Venēcijas Karalistes karali, bija imperators Ferdinands I.

Ekonomika

Lombardijas-Venēcijas Karalistes ekonomika jau kopš tās dibināšanas ir bijusi saistīta ar lauksaimniecību, kurai vienmēr ir bijusi liela nozīme, jo īpaši Lombardijā. Galvenie kultūraugi, kas nodrošināja valsts iztiku un eksportu, bija kvieši, mieži, rudzi un īpaši rīsi.

Milānā bija arī aktīva tirdzniecība, kas bija saistīta ar lielām apstrādes rūpniecības nozarēm, tostarp apavu un dzelzs rūpnīcām. Venēcijā bija plaši izplatīta zvejniecība un kuģubūve, tā bija Austrijas Impērijas galvenā osta un vienīgā nozīmīgākā piekļuve Vidusjūrai.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lombardo-Venēcijas Karaliste.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)