Austrijas–Sardīnijas karš

Austrijas—Sardīnijas karš, saukts arī par Otro Itālijas neatkarības karu, bija viens no trim Itālijas neatkarības kariem, kas 1859. gadā notika starp Austrijas Impērijas karaspēku un apvienoto Sardīnijas Karalistes un Francijas impērijas karaspēku.

Austrijas–Sardīnijas karš
Daļa no Risordžimento un Francijas-Habsburgu sāncensības

Napoleons III Solferino kaujas laikā, Žana-Luija-Ernesta Meisonjē glezna, 1863. gads
Datums1859. gada 26. aprīlis—12. jūlijs
Vieta
Iznākums Franču-Itāļu uzvara
Villafrankas pamiers (1859. gada 12.jūlijā)
Teritoriālās
izmaiņas
Sardīnija anektēja Lombardiju no Austrijas.
Sardīnija okupēja un vēlāk anektēja Habsburgu pārvaldītās Toskānu, Modēnu un Parmas hercogisti.
Francija ieguva Savoju un Nicu no Sardīnijas.
Karotāji
Valsts karogs: Francija Francijas Otrā impērija
Sardīnijas karaliste
Valsts karogs: Austrijas Impērija Austrijas impērija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Francija Napoleons III
Valsts karogs: Francija Patriss de Makmahons
Viktors Emanuels II
Džuzepe Garibaldi
Alfonso La Marmora
Valsts karogs: Austrijas Impērija Francis Jozefs I Hābsburgs
Valsts karogs: Austrijas Impērija Ferencs Gulaji
Valsts karogs: Austrijas Impērija Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)
Valsts karogs: Austrijas Impērija Ludvigs fon Benedeks
Spēks
Valsts karogs: Francija: 128 000
312 lielgabali
Sardīnijas karaliste: 56 000
90 lielgabali[1]
Valsts karogs: Austrijas Impērija: 198 000
824 lielgabali
Zaudējumi
Valsts karogs: Francija: 5498 nogalināti vai miruši no ievainojumiem
1128 pazuduši
17 054 ievainoti
2040 ar slimībām saistītas nāves
Kopā:
25 720 upuri
: 1533 nogalināti
3572 ievainoti
1268 pazuduši[2]
Kopā:
nav datu
Valsts karogs: Austrijas Impērija: 12 568 nogalināti vai miruši no ievainojumiem[2]
Kopā:
nav datu
Itālijas Karalistes izveidošanās pēc Austrijas—Sardīnijas kara (1861)

1859. gada 12. jūlijā karojošās puses noslēdza pamieru, kurā Austrijas Impērija atteicās no Lombardijas, bet saglabāja Venēciju. Sardīnijas karaliste 1861. gadā pārtapa par Itālijas Karalisti.

Karadarbības norise

labot šo sadaļu
  • Pirmā lielākā šī kara kauja notika 1859. gada 20. maijā pie Montebello dela Batālijas pilsētas. Cīņā piedalījās 15 000 austriešu ģenerāļa Štadiona vadībā. Francijas un Sardīnijas koalīcijā bija 8000 franču karavīru ģenerāļa Forē vadībā. Sākumā iniciatīvu pārņēma austrieši, bet Sardīnijas karaspēks kaujas vietā ieradās savlaicīgi. Pēc sīvas kaujas austrieši bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Kastedžio pilsētu, zaudējot 1300 nogalinātos un ievainotos un 200 kritušus gūstā. Franči zaudēja 723 nogalinātos un ievainotos.
  • Varēzes kauja notika 26. maijā. Tajā 4000 austriešu nespēja salauzt 3000 sardīniešu pretestību. Itālijas karaspēku komandēja slavenais itāļu revolucionārs Džuzepe Garibaldi. Viņa vadībā itāļi izcīnīja izšķirošo uzvaru.
  • 30. maijā notika Palestro kauja. Šajā kaujā Francijas un Sardīnijas armija pilnībā sakāva austriešus. Austrieši cieta lielus zaudējumus: 2500 nogalināti un ievainoti. Sabiedroto zaudējumi sasniedza 900 nogalināto un ievainoto.
  • 1859. gada 4. jūnijā notika viena no lielākajām šī kara kaujām — Madžentas kauja. Līdz jūnijam francūžiem, tāpat kā austriešiem, bija izdevies pārvietot savus galvenos spēkus uz Itālijas kaujas lauku. Tagad Austrijas—Sardīnijas kara kaujas no nelielām sadursmēm pārauga pilna mēroga kaujās. Austriešu virspavēlniekam Gulaji bija 113 000 karavīru, bet kaujā piedalījās tikai 58 000 austriešu ar 152 lielgabaliem (galvenais Austrijas korpuss). Francijas galvenajā korpusā bija 59 100 karavīru ar 91 lielgabaliem. To komandēja ģenerālis de Makmahons. Makmahons šķērsoja Tičīno upi, uzbruka austriešu pozīcijām un pēc sīvas cīņas padzina austriešus no Madžentas, sagādājot tiem izšķirošu sakāvi. Kaujā austrieši zaudēja 1368 nogalinātos, 4358 ievainotos un 3987 pazudušos vai sagūstītos karavīrus. Francijas zaudējumi sasniedza 675 nogalinātos, 3229 ievainotos un 546 pazudušos vai sagūstītos karavīrus.
  • 24. jūnijā notika šī kara pēdējā un lielākā kauja Solferino kauja kas Austrijas armijai pārvērtās par murgu. Kaujā piedalījās gandrīz ceturtdaļmiljons karavīru. Austrieši, kuru vadīja viņu imperators Francis Jozefs I, cieta graujošu sakāvi, zaudējot 18% no visas savas armijas. Austrijas karaspēks, pēc kaujas atkāpās un atstāja Lombardiju.

Karojošo pušu zaudējumi

labot šo sadaļu
Valsts Iedzīvotāju skaits 1859. gadā Armija Nogalināti Ievainoti Nomira no ievainojumiem Nomira no slimībām
Sardīnijas karaliste 4 500 000 86 000 1010 4922 523 1000
Francijas Otrā impērija 36 500 000 600 000 2536 19 672 2962 2040
Sabiedrotie, kopā 41 000 000 686 000 3546 24 594 3485 3040
Austrijas Impērija 33 050 000 675 000 5416 26 149 2584 4500
Kopā 74 050 000 1 361 000 8962 50 743 6069 7540
  1. Micheal Clodfelter. "Warfare and Armed Conflicts: A Statistical Reference to Casualty and Other Figures, 1500–2000", 4th Edition. 2017. Page 181.
  2. 2,0 2,1 Clodfelter, p. 181

Ārējās saites

labot šo sadaļu