Austrijas–Sardīnijas karš

Austrijas–Sardīnijas karš
	Daļa no Risordžimento un Francijas-Habsburgu sāncensības
	; Napoleons III Solferino kaujas laikā, Žana-Luija-Ernesta Meisonjē glezna, 1863. gads
Datums	1859. gada 26. aprīlis—12. jūlijs
Vieta	Lombardo-Venēcijas Karaliste, Pjemonta un Austrijas piejūra
Iznākums	Franču-Itāļu uzvara; Villafrankas pamiers (1859. gada 12.jūlijā)
Teritoriālās; izmaiņas	Sardīnija anektēja Lombardiju no Austrijas.; Sardīnija okupēja un vēlāk anektēja Habsburgu pārvaldītās Toskānu, Modēnu un Parmas hercogisti.; Francija ieguva Savoju un Nicu no Sardīnijas.
Karotāji
Francijas Otrā impērija; Sardīnijas karaliste;	Austrijas impērija
Komandieri un līderi
Napoleons III; Patriss de Makmahons; Viktors Emanuels II; Džuzepe Garibaldi; Alfonso La Marmora	Francis Jozefs I Hābsburgs; Ferencs Gulaji; Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika); Ludvigs fon Benedeks
Spēks
: 128 000; 312 lielgabali; Sardīnijas karaliste: 56 000; 90 lielgabali	: 198 000; 824 lielgabali
Zaudējumi
: 5498 nogalināti vai miruši no ievainojumiem; 1128 pazuduši; 17 054 ievainoti; 2040 ar slimībām saistītas nāves ; Kopā:; 25 720 upuri; : 1533 nogalināti; 3572 ievainoti; 1268 pazuduši; Kopā:; nav datu	: 12 568 nogalināti vai miruši no ievainojumiem; Kopā:; nav datu

Austrijas—Sardīnijas karš, saukts arī par Otro Itālijas neatkarības karu, bija viens no trim Itālijas neatkarības kariem, kas 1859. gadā notika starp Austrijas Impērijas karaspēku un apvienoto Sardīnijas Karalistes un Francijas impērijas karaspēku.

1859. gada 12. jūlijā karojošās puses noslēdza pamieru, kurā Austrijas Impērija atteicās no Lombardijas, bet saglabāja Venēciju. Sardīnijas karaliste 1861. gadā pārtapa par Itālijas Karalisti.

Karadarbības norise

Pirmā lielākā šī kara kauja notika 1859. gada 20. maijā pie Montebello dela Batālijas pilsētas. Cīņā piedalījās 15 000 austriešu ģenerāļa Štadiona vadībā. Francijas un Sardīnijas koalīcijā bija 8000 franču karavīru ģenerāļa Forē vadībā. Sākumā iniciatīvu pārņēma austrieši, bet Sardīnijas karaspēks kaujas vietā ieradās savlaicīgi. Pēc sīvas kaujas austrieši bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Kastedžio pilsētu, zaudējot 1300 nogalinātos un ievainotos un 200 kritušus gūstā. Franči zaudēja 723 nogalinātos un ievainotos.
Varēzes kauja notika 26. maijā. Tajā 4000 austriešu nespēja salauzt 3000 sardīniešu pretestību. Itālijas karaspēku komandēja slavenais itāļu revolucionārs Džuzepe Garibaldi. Viņa vadībā itāļi izcīnīja izšķirošo uzvaru.
30. maijā notika Palestro kauja. Šajā kaujā Francijas un Sardīnijas armija pilnībā sakāva austriešus. Austrieši cieta lielus zaudējumus: 2500 nogalināti un ievainoti. Sabiedroto zaudējumi sasniedza 900 nogalināto un ievainoto.
1859. gada 4. jūnijā notika viena no lielākajām šī kara kaujām — Madžentas kauja. Līdz jūnijam francūžiem, tāpat kā austriešiem, bija izdevies pārvietot savus galvenos spēkus uz Itālijas kaujas lauku. Tagad Austrijas—Sardīnijas kara kaujas no nelielām sadursmēm pārauga pilna mēroga kaujās. Austriešu virspavēlniekam Gulaji bija 113 000 karavīru, bet kaujā piedalījās tikai 58 000 austriešu ar 152 lielgabaliem (galvenais Austrijas korpuss). Francijas galvenajā korpusā bija 59 100 karavīru ar 91 lielgabaliem. To komandēja ģenerālis de Makmahons. Makmahons šķērsoja Tičīno upi, uzbruka austriešu pozīcijām un pēc sīvas cīņas padzina austriešus no Madžentas, sagādājot tiem izšķirošu sakāvi. Kaujā austrieši zaudēja 1368 nogalinātos, 4358 ievainotos un 3987 pazudušos vai sagūstītos karavīrus. Francijas zaudējumi sasniedza 675 nogalinātos, 3229 ievainotos un 546 pazudušos vai sagūstītos karavīrus.
24. jūnijā notika šī kara pēdējā un lielākā kauja Solferino kauja kas Austrijas armijai pārvērtās par murgu. Kaujā piedalījās gandrīz ceturtdaļmiljons karavīru. Austrieši, kuru vadīja viņu imperators Francis Jozefs I, cieta graujošu sakāvi, zaudējot 18% no visas savas armijas. Austrijas karaspēks, pēc kaujas atkāpās un atstāja Lombardiju.

Karojošo pušu zaudējumi

Valsts	Iedzīvotāju skaits 1859. gadā	Armija	Nogalināti	Ievainoti	Nomira no ievainojumiem	Nomira no slimībām
Sardīnijas karaliste	4 500 000	86 000	1010	4922	523	1000
Francijas Otrā impērija	36 500 000	600 000	2536	19 672	2962	2040
Sabiedrotie, kopā	41 000 000	686 000	3546	24 594	3485	3040
Austrijas Impērija	33 050 000	675 000	5416	26 149	2584	4500
Kopā	74 050 000	1 361 000	8962	50 743	6069	7540

Atsauces

↑ Micheal Clodfelter. "Warfare and Armed Conflicts: A Statistical Reference to Casualty and Other Figures, 1500–2000", 4th Edition. 2017. Page 181.
↑ ^2,0 ^2,1 Clodfelter, p. 181

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas–Sardīnijas karš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Micheal Clodfelter. "Warfare and Armed Conflicts: A Statistical Reference to Casualty and Other Figures, 1500–2000", 4th Edition. 2017. Page 181.

[auto-2] 2,0 ^2,1 Clodfelter, p. 181

[1]

[2]