Ziemeļu Zvaigznes ordenis
Ziemeļu Zvaigznes ordenis (zviedru: Nordstjärneorden) ir Zviedrijas valsts apbalvojums, kas kopš 1975. gada tiek pasniegts ārzemniekiem par nopelniem sabiedriskajā darbībā, zinātnē, literatūrā un mākslā, kas veicinājuši sakarus ar Zviedriju, kā arī Zviedrijas karaliskās ģimenes jaunākajiem locekļiem, kas nevar tikt apbalvoti ar Serafima ordeni.[1]
Šo ordeni 1748. gadā lika izveidot Zviedrijas karalis Frederiks I. Kopumā tam ir trīs šķiras — liekrusta komandieris, komandieris un bruņinieks.[2] Sākotnēji ar Ziemeļu Zvaigznes ordeni apbalvoja zviedrus un ārzemniekus, tomēr kopš 1975. gada, kad notikās Zviedrijas apbalvojumu reforma, tas tiek piešķirts tikai ārzemniekiem un noteiktos gadījumos arī Zviedrijas karaliskās ģimenes locekļiem.[1]
Ordenis ir veidots no Maltas krusta ar baltiem stariem, kura centrā novietots medaljons ar baltu zvaigzni un ordeņa devīzi — "Nescit occasumm" (Nekad nenoriet). Zvaigzni ar ordeņa lenti savieno zeltīts kronis. Līdz 1975. gadam lente bija melna un tāpēc tautā ordenis nereti tika saukts par "Melno lenti".[2] Šobrīd gan lentes krāsa ir tumši zila ar divām dzeltenām svītrām.[1] Atbilstoši šķirām atšķiras ordeņa izskats un nēsāšanas noteikumi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Swedish Royal Court — The Order of the Polar Star Arhivēts 2014. gada 21. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (296. lpp.)
Šis ar apbalvojumiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |