Asīrieši (sīriešu: ܣܘܪܝܝܐ) ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā. Senajos laikos asīrieši dzīvoja teritorijā no Nīlas upes līdz Mezopotāmijai.[1] Kopš islāma ekspansijas, bet īpaši kopš 20. gadsimta sākuma, asīrieši ir piedzīvojuši vajāšanas un diskrimināciju, tāpēc mūsdienās lielākā daļa tautas dzīvo emigrācijā dažādās pasaules valstīs. Asīrieši pieder Austrumu kristīgajai baznīcai.

Asīrieši
ܣܘܪܝܝܐ

Asīriešu karogs
Visi iedzīvotāji
2—5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Sīrija Sīrija (200 000—877 000)
Karogs: Irāka Irāka (150 000—202 000)
Karogs: Turcija Turcija (25 000)
Karogs: Jordānija Jordānija (30 000—150 000)
Karogs: Libāna Libāna (30 000)
Karogs: Irāna Irāna
Valodas
sīriešu valoda
Reliģijas
Austrumu kristietība
Radnieciskas etniskas grupas
arābi, ebreji

Seno asīriešu karadarbība

labot šo sadaļu

Valdnieka Salmanasara I (1273—1244 p. m. ē.) valdīšanas laikā asīrieši iekaroja Babiloniju un daudzas citas valstis, un beidzot apvienoja visu reģionu vienā impērijā. Asīriešiem bija milzīga armija, apgādāta ar bruņu aizsargātiem zirgiem, ātriem divriču kaujas ratiem un lielām mūru dragājamām ierīcēm. Asīrijas valsts attīstījās vairāku kareivīgu valdnieku — Ašurbanipala II, Sinaheriba un citu vadībā. Lielā bagātība un labie tirdzniecības sakari ļāva asīriešiem atjaunot tādas pilsētas kā Nimruda un Nīnive, ko izveidoja par galvaspilsētu, kā arī uzcelt pilsētu Horsabadu.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 61. lpp.