Baiba Braže (agrāk Baiba Laizāne[2] 1966. gada 4. decembrī Rīgā) ir latviešu diplomāte un politiķe, Latvijas Republikas ārlietu ministre. Pārstāv paritju "Vienotība" un apvienību "Jaunā Vienotība". Bijusī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece (2023—2024), agrākā Latvijas vēstniece Nīderlandē (2003—2008) un Apvienotajā Karalistē (2016—2020). NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (2020—2023).

Baiba Braže
Baiba Braže 2024. gadā
Latvijas Republikas ārlietu ministre
Amata sākums
2024. gada 19. aprīlis
Prezidents Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs Evika Siliņa
Priekštecis Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1966. gada 4. decembrī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Vienotība (kopš 2024)
Dzīvesbiedrs(-e) Tjaco T. van den Hout[1]
Bērni 1
Profesija diplomāte, politiķe
Augstskola Latvijas Universitāte
Reliģija budiste

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1966. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 2. vidusskolā,[3] nodarbojās ar šķēpmešanu pie vieglatlētikas treneres Valentīnas Eidukas.

1990. gadā absolvēja tieslietu studijas Latvijas Universitātē. 1993. gadā sāka strādāt Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību departamentā, Starptautisko politisko organizāciju nodaļā, bija Humanitāro jautājumu nodaļas vadītāja, padomniece Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sagatavošanas grupā, bija Pirmā politiskā departamenta (Eiropas jautājumi) direktore, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja un Komunikācijas direkcijas vadītāja.[4] Viņa papildinājās NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem Romā, kā arī Obu Universitātē Turku un Groningenas Universitātē.

No 1996. gada līdz 1998. gadam Baiba Laizāne bija Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā pirmā sekretāre, tad Ministru prezidenta Viļa Krištopana padomniece ārpolitikas jautājumos (1998—1999).

2002. gadā viņa Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē.

2003.—2008. gadā B. Braže bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandē. Kad viņas vīrs kļuva par Nīderlandes vēstnieku Taizemē, Laosā, Kambodžā un Mjanmā, viņa dzīvoja Taizemē, kur apguva budisma, valodas un reģiona studijas Čulalongkorna universitātē. No 2015. gada līdz 2016. gadam viņa bija Latvijas Republikas nerezidējošā vēstniece Indonēzijas Republikā.

2016.—2020. gadā Braže bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Apvienotajā Karalistē, pēc tam NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Strādāja ANO misijā un dažādās Eiropas institūcijās.[5]

2023. gadā viņu nozīmēja par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci.

2024. gada 19. aprīlī Saeima ārkārtas sēdē viņu apstiprināja Latvijas Republikas ārlietu ministres amatā.[6] To atbalstīja visi koalīcijā esošie politiskie spēki, kā arī daļa opozīcijas — Apvienotais saraksts un Latvija Pirmajā vietā. Par B. Braži ministres amatā nobalsoja 66 deputāti. Savukārt opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti balsojumā nepiedalījās, bet "Stabilitātei!" balsoja pret. Jūnijā B. Braže kļuva par paritjas "Vienotība" un apvienības "Jaunā Vienotība" biedri.

  • Atzinības Krusts (2007)
  • Ordem do Infante D. Henrique (2003)
  • Legion d’Honneur (2001)


Priekštecis:
Arturs Krišjānis Kariņš
Latvijas Ārlietu ministre
2024. gada 19. aprīlispašlaik
Pēctecis:
amatā