Vikipēdija

Vladimirs Makarovs

Vladimirs Makarovs (dzimis 1957. gada 14. oktobrī[1]) ir Latvijas krievu[2] vēstures skolotājs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, labklājības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Agrāk bijis Tēvzemei un Brīvībai (vēlāk — TB/LNNK) biedrs, 2005. gadā pievienojies Tautas partijai.

Vladimirs Makarovs
Latvijas labklājības ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Guntars Krasts
Vilis Krištopans
Priekštecis Andris Bērziņš
Pēctecis Roberts Jurdžs
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 6. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Ingrīda Ūdre
Pēctecis Aigars Kalvītis
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Vents Balodis
Pēctecis Raimonds Vējonis
Dzimšanas dati 1957. gada 14. oktobrī (66 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzeknes rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krievs
Politiskā partija TB (1993—1997)
TB/LNNK (1997—2005)
Tautas partija (2005—2011)
Profesija vēstures skolotājs
Augstskola Latvijas Universitāte

Biogrāfija labot šo sadaļu

Izglītība un darba gaitas labot šo sadaļu

Mācījies Strazdmuižas internātskolā.[3] 1977. gadā beidzis Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolu.[4] No 1977. līdz 1982. gadam mācījies Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē vēsturnieka specialitātē.[2] Šajā laikā strādājis Rīgas Mācību ražošanas kombinātā par atslēdznieku-montētāju[1] un no 1980. līdz 1990. gadam bija skolotājs Strazdmuižas internātskolā.[3]

2006. gadā vēlreiz pabeidzis Latvijas Universitāti, šoreiz iegūstot grādu sabiedrības vadībā.[5]

Darbs Latvijas Valsts struktūrās un ministrijās labot šo sadaļu

No 1991. līdz 1994. gadam Makarovs bija Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors. 1993. gadā iestājās apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai" līdz ar tās dibināšanu.[3] 1994. gadā viņš kļuva par Latvijas sociālo lietu valsts ministru Gaiļa valdībā, lai gan "Tēvzemei un Brīvībai" bija opozīcijā. 1995. gada 21. decembrī, Šķēles 1. valdībā, Makarovs tika iecelts par labklājības ministru, amatu saglabājis arī turpmākajos kabinetos.[3] Šķēles 3. valdībā kļuva par ekonomikas ministru.[3]

2000. gada 6. aprīlī Vladimiru Makarovu premjerministrs Andris Šķēle atbrīvoja no amata, jo Makarovs iepriekšējā dienā atņēma Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim paraksta tiesības, tādējādi arī liedzot viņam strādāt.[6] Lai gan TB/LNNK 11. aprīlī atkārtoti virzīja Makarovu šim krēslam,[7] jauns ekonomikas ministrs netika izvēlēts līdz nākamajai valdībai, jo nākamajā dienā Šķēles valdība demisionēja.[8] 2000. gada 5. maijā atgriezies valdībā līdz ar Bērziņa kabineta apstiprināšanu. Pildījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus. Amatu zaudējis 2002. gada 7. novembrī, kad valdība beidza darbību sakarā ar jaunas Saeimas ievēlēšanu.

2000. gadā tika ievēlēts par vienu no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK partijas priekšsēdētāja vietniekiem.[9][10]

Saeimā labot šo sadaļu

7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā ievēlēts, pildījis deputāta pienākumus paralēli ministra pienākumiem.[4] Mandātu uz laiku nolicis 2000. gada 20. janvārī. To, sakarā ar valdības demisiju, atjaunojis uz nedēļu sākot ar 11. maijā. 18. maijā to atkal nolicis, lai pildītu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus.[4] Kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, uz saraksta iesniegšanas brīdi (17. jūlijā[11]) bijis arī Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa, Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļa, Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja, Vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētājs un Latvijas attīstības padomes locekļa krēslos.[2]

Darbs pašvaldībās un to struktūrās labot šo sadaļu

2005. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis uz vietu Rīgas domē, nav ievēlēts.[12] Tā paša gada jūnijā pametis TB/LNNK.[9] Oktobrī pievienojies Tautas partijai bez obligātā pārbaudes perioda un ar A. Šķēles personisko galvojumu uzņemts partijā.[9][12] Augustā kļuvis par "Rīgas Jūras līniju" padomes priekšsēdētāju.[13] Amatā palicis līdz uzņēmuma bankrotam oktobrī.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidējis no Tautas partijas saraksta,[14] partija netika ievēlēta. Saraksta iesniegšanas laikā bijis Rīgas Brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors un SIA "Rīgas ūdens" padomes priekšsēdētājs.[5]

Personīgā dzīve labot šo sadaļu

V. Makarovs ir precējies, ģimenē ir divi dēli: Edgars un Kaspars.[3] Viņa vaļasprieki ir ūdenstūrisms, kā arī grāmatas par vēsturi un filozofiju.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «Vladimirs Makarovs». Latvijas Vēstnesis.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Vladimirs Makarovs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. augustā. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Andra Šķēles veidotais Ministru kabinets». Diena. 1999. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Vladimirs Makarovs». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Vladimirs Makarovs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. septembrī.
  6. ↑ Askolds Rodins. «Tie spožie, spožie dālderi». Diena, 2000. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
  7. ↑ «"Tēvzemieši" atkārtoti izvirzīs Makarovu». Delfi. 2000.04.11.
  8. ↑ «Šķēle trešo reizi atkāpjas no premjera amata». Delfi. 2000.04.12.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 «Vladimirs Makarovs». Delna. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
  10. ↑ «Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kandidātu saraksts 8. Saeimas vēlēšanām». politika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
  11. ↑ «SDS un tēvzemieši pirmie iesniedz sarakstus». Delfi. 2002.07.17.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Vladimirs Makarovs «tēvzemiešus» nomaina ar Tautas partiju». Apollo. 2005.10.03.[novecojusi saite]
  13. ↑ «‘Rīgas Jūras līniju’ padomi vadīs Vladimirs Makarovs». Delfi. 2005.08.22.
  14. ↑ «Tautas partijas kandidātu saraksts Rīgā». Delfi. 2009.05.06.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andris Bērziņš 		Latvijas labklājības ministrs
1995. gada 21. decembris — 1999. gada 16. jūlijs 		Pēctecis:
Roberts Jurdžs
Priekštecis:
Ingrīda Ūdre 		Latvijas ekonomikas ministrs
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 6. aprīlis 		Pēctecis:
Aigars Kalvītis
Priekštecis:
Vents Balodis 		Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris 		Pēctecis:
Raimonds Vējonis


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vladimirs_Makarovs&oldid=3988686"