Jūrkalnes pagasts

Jūrkalnes pagasts
Karogs	Ģerbonis
Novads:	Ventspils novads
Centrs:	Jūrkalne
Kopējā platība:	99,6 km2
• Sauszeme:	96,6 km2
• Ūdens:	3,1 km2
Iedzīvotāji (2022):	374
Blīvums (2022):	3,9 iedz./km2
Mājaslapa:	www.jurkalne.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Felixberg
krievu:	Феликсбергская
	Jūrkalnes pagasts Vikikrātuvē

Jūrkalnes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Baltijas jūras krastā. Robežojas ar sava novada Užavas un Ziru pagastiem, Kuldīgas novada Alsungas pagastu un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastu.

DabaLabot

HidrogrāfijaLabot

VēstureLabot

Mūsdienu Jūrkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Labragas muiža (Gut Labraggen, Labrags), Pilsberģes muiža (Gut Felixberg, starp Jūrkalni un Labragu).

Jūrkalnes pagasts ir viens no trim suitu novada pagastiem. Līdz 1925. gadam tika saukts par Pilsberģes pagastu. Pilsberģes muižu 1737. gadā nopirka Kurzemes hercogs Ernests Bīrons. 1872. gadā Pilsberģes muižā tika izveidota Feliksbergas (Jūrkalnes) jūrskola.

1935. gadā pagasta platība bija 94,1 km² un tajā dzīvoja 1153 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jūrkalnes un Ošvalku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jūrkalnes ciems ietilpis Alsungas (1949-1956), Ventspils (1956-1962), Kuldīgas (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos. 1951. gadā Jūrkalnes ciemam pievienoja Ošvalku ciemu, 1954. gadā - Sārnates ciemu. 1961. gadā daļu Jūrkalnes ciema iekļāva Užavas ciemā, 1977. gadā daļu Alsungas pilsētciemata teritorijā. 1987. gadā pievienoja daļu Sakas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ventspils novadā.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 153	—
1965	523	−54.6%
1979	354	−32.3%

Gads	Iedz.	±%
1989	386	+9.0%
2000	426	+10.4%
2011	348	−18.3%

Gads	Iedz.	±%
2021	369	+6.0%

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jūrkalne (pagasta centrs), Ošvalki, Labrags.

Ievērojamas personībasLabot

Jānis Priedoliņš (1855—1936), kuģīpašnieks un tālbraucējs kapteinis
Ābrams Cvi Idelsons (1882—1938), komponists un muzikologs
Ludvigs Teteris (1943—2003), Latvijas Augstākās Padomes deputāts, kas 1990. gadā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[1]

[2]

[4]