Alsungas Dižgabalkalns
Alsungas Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.
| Alsungas Dižgabalkalns | |
|---|---|
 | |
  Alsungas Dižgabalkalns | |
| Citi nosaukumi | Alsungas pilskalns |
| Atrašanās vieta |
 Alsunga, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°58′52″N 21°34′8″E / 56.98111°N 21.56889°EKoordinātas: 56°58′52″N 21°34′8″E / 56.98111°N 21.56889°E |
| Veids | Pilskalns |
| Piezīmes | |
| Publiska piekļuve | viegli peejams |
| Oficiālais nosaukums: Dižgabala kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1203 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
Tas ierīkots savrupā, 8-10 metru augstā ovālā paugurā. Visapkārt pilskalna plakumam, ap 4 metri zemāk, to ietver ap 8 metrus plata terase. Pilskalna plakums ir 22 metrus plats un 54 metrus garš. Tajā konstatēts līdz 2 metrus biezs kultūrslānis. Plakums postīts no 1940. gados ierīkotā novērošanas torņa pamatiem, bet ziemeļrietumu stūris vēl agrāk - granti grābjot.
Tuvumā, otrpus ceļam, atrodas arheoloģiski pētītie vēlā dzelzs laikmeta Alsungas Kalniņu kuršu ugunskapi.
Pilskalnu pirmais 1866. gadā apzinājis un 1869. gadā aprakstījis baltvācu senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins.[1] 20. gadsimta 20. gados to uzmērījis Ernests Brastiņš.[2]
Alsunga – Aliswanges – pirmo reizi minēta 1230. gada kuršu līgumā ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu.
