Gudenieku pagasts
Gudenieku pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, suitu novadā. Robežojas ar sava novada Alsungas, Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastiem, kā arī Dienvidkurzemes novada Lažas un Sakas pagastiem.
| Gudenieku pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Gudenieki | |||
| Kopējā platība:[1] | 112,3 km2 | |||
| • Sauszeme: | 109,6 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 477 | |||
| Blīvums (2024): | 4,4 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Gudenieku pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes: Aga, Guļas valks, Krāčdanga, Mālvalks, Pūkas valks, Saltvalks.
Ezers: Ērkules ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Gudenieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Biržu muiža (Gut Birsen, Basi), Gudenieku muiža (Gut Guddeneeken), Jaunā muiža (Gut Neuhof, Jaunā muiža).
1935. gadā Aizputes apriņķa Gudenieku pagasta platība bija 82,5 km² un tajā dzīvoja 1662 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Adzes un Gudenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gudenieku ciems ietilpis Alsungas (1949-1956), Aizputes (1956-1962) un Kuldīgas rajonos. Gudenieku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Adzes ciemu, 1977. gadā pievienoja daļu Basu ciema un Alsungas pilsētciemata teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gudenieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Gudenieki (pagasta centrs), Ludženieki, Basi, Basu muiža, Gudenieku muiža, Jaunā muiža, Adzes.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Antons Megnis (1907-1982) - suitu gleznotājs
- Vincents Strelēvičs (1888—1983) - katoļu priesteris, prelāts, dzimis Basu pagastā
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |