Hermanis Hese

Hermanis Karls Hese (vācu: Hermann Karl Hesse; dzimis 1877. gada 2. jūlijā, miris 1962. gada 9. augustā) bija vācu rakstnieks. Viņa slavenākie darbi ir "Stikla pērlīšu spēle", "Demians" un "Stepes vilks". 1946. gadā Hese saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Hermanis Karls Hese Hermann Karl Hesse Hermanis Hese 1925. gadā Personīgā informācija Dzimis 1877. gada 2. jūlijā Kalva, Virtemberga, Vācijas impērija Miris 1962. gada 9. augustā (85 gadi) Montanjola, Šveice Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks Valoda vācu valoda Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1946)

Dzīvesgājums

Dzimis 1877. gada 2. jūlijā Kalvā (Calw) Dienvidvācijā vācbaltiešu izcelsmes misionāra Johannesa Heses (1847–1916) un viņa sievas Marijas (1842–1902), dzimušas Gundertes, ģimenē. Viņa tēvs bija dzimis Paidē, Igaunijā, bet māte — Indijā. 1881. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Bāzeli, kur nodzīvoja piecus gadus. Viņa vecāki cerēja, ka Hese kļūs par teologu. Viņš gan 1891. gadā Hese sāka mācīties protestantu seminārā pie Maulbronnas klostera, taču tika no tā izslēgts. Arī laicīgā skolā viņam neveicās, tāpēc viņš mācības pameta. Šajā laikā viņš daudz lasīja un bija nolēmis kļūt par rakstnieku. No 1895. gada viņš strādāja par mācekli grāmatu veikalā Tībingenē un sāka rakstīt dzeju un stāstus, 1898. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums Romantische Lieder ("Romantiskās dziesmas"), bet 1899. gadā prozas grāmata Eine Stunde hinter Mitternacht ("Viena stunda pēc pusnakts"). 1899. gada rudenī viņš sāka strādāt grāmatu antikvariātā Bāzelē un 1900. gadā izdeva dzejas un prozas grāmatu Hinterlassene Schriften und Gedichte von Hermann Lauscher (Hermaņa Laušera atstātie raksti un dzejoļi").

1901. gada pavasarī viņš uzdeva darbu antikvariātā un devās trīs mēnešu ceļojumā uz Itāliju. 1904. gadā Hese apprecējās ar Bāzeles fotogrāfi Mariju Bernulli (1868—1963), apmetās Gaienhofenas ciemā pie Bodenezera un publicēja romānus Peter Camenzind (1904) un jau pusaudža gados rakstīt sākto romānu Unterm Rad (1906). Viņu laulībā piedzima dēli Bruno (1905), Heiners (1909) un Martins (1911).

Garīgo meklējumu ierosmē 1911. gadā viņš apmeklēja Indiju un Ceilonu. 1912. gadā pārcēlās uz dzīvi Bernē. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā Hese pieteicās Vācijas impērijas karadienestā, taču vēlāk kļuva par kara pretinieku. 1917. gada rudenī viņš uzrakstīja romānu Demian, kuru publicēja pēc kara beigām 1919. gadā ar pseidonīmu Emīls Sinklērs (Emil Sinclair) . 1919. gada pavasarī viņš pārcēlās uz Tesīnas kantonu pie Itālijas robežas. 1922. iznāca viņa romāns "Sidharta" par Budas dzīvi.

1923. gadā Hese atteicās no Vācijas pilsonības, kļuva par Šveices pilsoni un 1924. gadā apprecējās ar ar Rutu Vengeri, taču šī laulība ilga tikai trīs gadus. 1927. gadā iznāca viņa romāns Der Steppenwolf ("Stepes vilks"), viņš iepazinās ar ebreju izcelsmes mākslas vēsturnieci Ninonu Dolbinu, dzimušu Auslenderi (1895–1966). 1930. gadā iznāca romāns "Narciss un Zeltamute", bet 1931. gadā viņš sāka darbu pie sava ievērojamākā romāna Das Glasperlenspiel ("Stikla pērlīšu spēle"), kas iznāca tikai Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā. 1946. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā.

Hese nomira 1962. gada 9. augustā no smadzeņu triekas 85 gadu vecumā.

Daiļrades raksturojums

Heses darbu pamattēma ir garīgie meklējumi. Popularitāti Hese ieguva ar romānu "Demians". To ļoti augstu novērtēja Tomass Manns. Romānā atspoguļojās Heses interese par Junga psihoanalīzi. Sākotnēji "Demians" tika publicēts ar pseidonīmu "Emīls Sinklērs" (romāna galvenā varoņa vārds), taču vēlāk Hese atzina savu autorību. Romāna problēma — galvenā varoņa grūtības izvēlēties starp savu mietpilsonisko eksistenci un haotisko, juteklisko pasauli.

Indijas ceļojums kļuva par pamatu romānam "Sidharta". Šis romāns balstās uz Gautamas Budas dzīvesstāstu. Bramaņa dēls saceļas pret sava tēva mācību un tradīcijām. Viņš atrod savu ceļu, ar laiku sasniedzot apskaidrību.

1931. gadā Hese sāka rakstīt savu meistardarbu — "Stikla pērlīšu spēli". Darbība romānā risinās Kastālijā intelektuāļu sabiedrībā, kas nododas matemātikai un mūzikai. Romāna saturs ir dažādi interpretējams, pilns simbolu un alūziju. 1942. gadā Hese mēģināja to publicēt Berlīnē, taču nacisti to nepieņēma, tādēļ tas tika publicēts Cīrihē, Šveicē.

Darbi latviešu tulkojumā

• "Zem rata" (1906) — Rīga: Atēna, 2002. Tulk. Silvija Brice.
• "Demians" (1919) — Rīga: Atēna, 2000. Tulk. Silvija Brice.
• "Sidharta" (1922) — Rīga: Atēna, 1998. Tulk. Silvija Brice.
• "Kūrviesis" (1925) — Rīga: Mansards, 2014. Tulk. Jānis Krūmiņš.
• "Stepes vilks" (1927) — Rīga: Liesma, 1991. Tulk. Ģirts un Alīda Bļodnieki.
• "Narciss un Zeltamute" (1930) — Stokholma: Daugava, 1951. Tulk. Dzintars Sodums.
• "Ceļojums uz Austrumiem" (1932)
• "Stikla pērlīšu spēle" (1943) — Rīga: Liesma, 1976. Tulk. Ģirts Bļodnieks.

• "Pasakas" — Rīga: Atēna, 2001. Tulk. Silvija Brice.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hermanis Hese.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• Eseja Par grāmatu un lasīšanu (LV)
• Fragments no romāna "Stepes vilks" (LV)
• Project Gutenberg lapa^{[novecojusi saite]}, kurā ir daļējs darba "Sidharta" teksts vācu un angļu valodā.

Apbalvojumi
Priekštecis: Gabriela Mistrala	Nobela prēmija literatūrā 1946	Pēctecis: Andrē Žids