Aleksandrs Gribojedovs
Aleksandrs Gribojedovs (krievu: Алекса́ндр Серге́евич Грибое́дов; dzimis 1795. gada 15. janvārī Maskavā, miris 1829. gada 11. februārī Teherānā) bija krievu dramaturgs, dzejnieks, komponists un diplomāts.
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Kopš bērnības Aleksandrs runāja franču, vācu, angļu, itāļu un grieķu valodās. Brīvi lasīja latīniski. Viņa valodu zināšanas kalpoja par iemeslu tam, ka viņam piešķīra tulkotāja vietu Ārlietu kolēģijā. Viņš kūva par sekretāru Krievijas Impērijas vēstniecībā Persijā.
Krievu—persiešu kara laikā viņam bija liela ietekme Kaukāza pārvaldes lietās. Bijis līdzautors Turkmančajas miera līgumam starp Krieviju un Persiju, par ko saņēma Valsts padomnieka titulu.[1]
Nāve labot šo sadaļu
Gribojedovu par Krievijas Impērijas pilnvaroto pārstāvi Persijā nozīmēja 1829. gadā uzreiz pēc Krievu—persiešu kara kas bija noslēdzies ar šaha karaspēka sagrāvi un pazemojoša miera līguma noslēgšanu. Noskaņojums Teherānā pret Krieviju Gribojedova ierašanās brīdī bija izteikti naidīgs. To vēl vairāk pastiprināja fakts, ka vēstniecībā patvērumu atrada no šaha galma aizbēdzis armēņu tautības einuhs un divas armēnietes no kāda šaha radinieka harēma. Šaha pieprasījumu izdot bēgļus Gribojedovs noraidīja. Tas izraisīja runas par krievu necieņu pret persiešiem, kurnēšanu un nemieru Teherānā.
Mullas Mesiha sakūdīts pūlis 1829. gada 30. janvārī sapulcējās pie sūtniecības, lūkojot tajā ielauzties. Diplomātisko pārstāvniecību mēģināja aizsargāt 35 kazaki un arī pats Gribojedovs ar zobenu rokā, tomēr situācija drīz kļuva nekontrolējama un satracinātie teherānieši iekļuva ēkā caur jumtu un pagrabu. Visi sūtniecībā esošie cīņas laikā tika nogalināti. Vienīgi sūtniecības sekretāram izdevās paslēpties un izdzīvot. Gribojedova līķi izmeta pa logu. Nocirsto diplomāta galvu savā bodītē izlika apskatīšanai kāds kebabu pārdevējs. Ķermeni pūlis gavilēdams vilka cauri pilsētai līdz pameta izgāztuvē, kur tas nostāvēja trīs dienas. Identificēt līķi ar uniformas paliekām izdevās tikai pateicoties pirksta traumai, ko Gribojedovs reiz bija ieguvis duelī.
Darbi labot šo sadaļu
Sarakstīja sešas lugas, no kurām populārākās ir: "Gudra cilvēka nelaime" (Горе от ума), "Jaunlaulātie" (Молодые супруги), "Tēlotā neuzticība" (Притворная неверность) u.c.
Bijis labs muzikants, sacerējis skaņdarbus — fortepjano sonāte, bērnu dziesmiņas. Tomēr tas viss nav saglabājies līdz mūsdienām. Gribojedovs nepierakstīja savas muzikālās lugas, tādēļ šodien ir pazīstami tikai divi viņa valši - аs-dur (la bemol mažorā) un e-moll (mi minorā).[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Gribojedovs, Aleksandrs». aliens.lv. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.
- ↑ «Gribojedova liktenis. Kā 19. gadsimtā noregulēja valstu attiecības pēc sūtņa nogalināšanas». la.lv. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Gribojedovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)