Alūksnes muižas parks
Alūksnes muižas parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka barons Otto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Parks atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, Alūksnes novadā — pretī Alūksnes Jaunajai pilij, Alūksnes ezera krastā. Pašreizējā parka platība ir 32 hektāri. Mūsdienās Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, jo tajā visvairāk saglabājušās mazās arhitektūras formas. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. 2018. gadā Alūksnes muižas parks ir atguvis vairākus objektus, kas restaurēti vai atjaunoti: Granīta obelisku, Pomonas templi, Apaļo un Ovālo strūklaku, Putnu paviljonu, Mauzoleju, granīta soliņus.[1]
Vēsture labot šo sadaļu
Parks, sākotnēji veidots kā franču dārzs. Vērienīgākie parka labiekārtošanas darbi notika ap 1753. gadu — Burharda Kristofa fon Fītinghofa laikā, kad pils dārznieks Pēteris Buks parku pārveidoja angļu stilā. Ap 1800. gadu Burharda vadībā parks aizņēma jau vairāk nekā 50 hektārus un 19. gadsimta vidū teritoriju papildina Alūksnes Jaunā pils, kas vēl vairāk parka plānojumu pietuvina angļu ainavu parku principiem. Ap šo laiku ainava nepārtraukti tiek papildināta ar dažām mazās arhitektūras formām — Ampīrstila vārtiem, tiltiem, strūklakām, tempļiem un piemiņas objektiem. Pēc Vilhelma Frībes (Wilhelm Friebe) „Oekonomisch — technische Flora fur Lievland, Ehstland und Kurland” (R., 1805) dārznieks Pēteris Buks Alūksnes parkā izveido visbagātāko kokaugu kolekciju Vidzemē. Stādāmo materiālu pirka no J.Cigras kokaudzētavas Rīgā, no Pēterburgas un jaundibinātā Tērbatas (Tartu) Universitātes Botāniskā dārza, no Berlīnes un citurienes. Pēc toreizējā Rīgas apriņķa skolu inspektora V.Frībes ziņām, Alūksnes parkā 1804. gadā jau augušas 18 skuju koku un 152 lapu koku un krūmu sugas, kā arī 15 dažādas kokaugu dekoratīvās formas. 19. gs sākumā Alūksnes muižas parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas.[2]
Mazās arhitektūras formas labot šo sadaļu
Ozolkoka pils labot šo sadaļu
Viena no arhitektoniski skaistākajām ēkām Alūksnē bijusi Ozolkoka pils. Tā būvēta 18. gadsimta 90. gados pēc Itālijas villu arhitektūras paraugiem. Pils nodega 1903. gadā.
Ampīra stila vārti labot šo sadaļu
Vārti būvēti 19. gadsimta sākumā (franču klasicisma) stilā. Virs vārtiem apzeltītiem burtiem bijis Žaka Delilles izteiktais parka moto.
Alūksnes Jaunā pils labot šo sadaļu
Blakus Alūksnes ezeram atrodas Alūksnes Jaunā pils, kas celta Tjūdoru neogotikas stilā 19. gadsimta otrajā pusē. Pils būvniecību pasūtījis Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs.
Apaļais tornis labot šo sadaļu
Blakus Alūksnes Jaunajai pilij atrodas apaļais tornis, kas, iespējams, kādreiz izmantots kā ledus pagrabs. Apaļā torņa renovācija tika pabeigta 2012. gadā.
Ledus pagrabs labot šo sadaļu
Jaunās pils komplekša ietilpst arī ledus pagrabs, kas iespējams izmantots vīna uzglabāšanai. Arī ledus pagrabs renovēts 2012. gadā. Strūklakas pie Alūksnes Jaunās pils Pēc tēlnieces Rutas Silvpes projekta 1974. gadā muižas parka dīkos tika atklātas divas strūklakas. To tehniskais izpildītājs bija Alberts Grīvnieks.
Skulptūra "Sapnis" labot šo sadaļu
Skulptūra "Sapnis" uzstādīta 1970. gadā. Tajā atvedota māte, kas klēpī ieskāvusi savu bērnu. Pie tā katru gadu pulcējas politiskās represijas pārcietušie alūksnieši, lai pieminētu traģiskos notikumus.
Skuplptūra "Lāču māte" labot šo sadaļu
Skulptūra uzstādīta 1974. gadā. Skupltūra ir raupji apstrādāts, tumšs akmens, kurā attēlota lāča figūra.
Skulptūra "Nāra" labot šo sadaļu
Skupltūra uzstādīta 1974. gadā. Skulptūras plastiskajai formai ir raksturīga skārbā stils un romantisks tēmas traktējums. Kolonāde Kolonāde būvēta 19. gadsimta beigās un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Parkā tā atrodas kopš 20. gadsimta 60. gadiem.
Akmens tilts labot šo sadaļu
Akmens tilts ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Vēsturiski tas atradies Margaritas ielā, kas veda uz Ozolkoka pili. 2010. gadā veikts tilta remonts.
Palmu māja labot šo sadaļu
Palmu māja būvēta 18. gadsimta beigās. Tā būvēta kā muižas oranžērija ar stiklotu jumtu un plašiem logiem. Pašreiz ēka ir privātīpašums.
Katrīnas ratu ritenis labot šo sadaļu
Tā kā 1921. gadā Jaunajā pilī izveidots Latvijas armijas 7. Siguldas Kājnieku pulka štābs, tad riteni ozolā uzcēluši kāda bezbērnu komandiera dienesta biedri, sagaidot, ka tajā ligzdu vīs stārķi.
Ovālā strūklaka labot šo sadaļu
Strūklaka uzstādīta 18. gadsimta otrajā pusē. To pasūtījis Otto Hermanis fon Fītinghofs. 2018. gadā strūklaka restaurēta.
Putnu paviljons labot šo sadaļu
Būvēts 19. gadsimta 40. gados. To pasūtījis Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa sieva. Ar smalku sietu apvītajā konstrukcijā vasarā dzīvojuši vairāk nekā 100 putni. 2018. gadā tas restaurēts. Fītinghofu dzimtas mauzolejs Būvēts 1831. gadā pēc Paula fon Fītinghofa pasūtījuma. Mauzolejā apglabāti paši tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki. 2018. gadā mauzolejs restaurēts.
Eola templis labot šo sadaļu
Templis būvēts 18. gadsimta otrajā pusē. To lūdzis uzbūvēt barons Otto Hermanis fon Fītinghofs. Templis būvēts par godu sengrieķu mitoloģijas vēju pavēlniekam Eolam.
Granīta obelisks labot šo sadaļu
Uzstādījis Burhards Kristofs fon Fītinghofs 1799. gadā par godu 1792. gadā mūžībā aizgājušajam tēvam. 2018. gadā Granīta obelisks restaurēts.
Granīta soli labot šo sadaļu
Masīvie soli pie Granīta obeliska uzstādīti 18. gadsimta otrajā pusē un ir oriģināla Alūksnes muižas parka sastāvdaļa.
Aleksandra paviljons labot šo sadaļu
Būvēts 18. gadsimta beigās. Tas nosaukts par godu Krievijas caram Aleksandram I. Cars savulaik viesojies Alūksnē. Aleksandra paviljons 2015. gadā restaurēts.
Apaļā strūklaka labot šo sadaļu
Strūklaka uzstādīta 18. gadsimta otrajā pusē. Strūklakas baseins ir veidots no viena sārti pelēka granīta akmens. 2018. gadā Apaļā strūklaka restaurēta.
Pomonas templis labot šo sadaļu
Templis būvēts 18. gadsimta otrajā pusē klasicisma arhitektūras formās. Būve godina seno romiešu dārzu dievību Pomonu. 2018. gadā Pomonas templis restaurēts.
Prinča saliņa labot šo sadaļu
Saliņai dots franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī varoņa Mazā Prinča vārds. Viņa atziņas sasaucas ar muižas parka iekārtojumu romantisko ideālistu vēlmēm un uztur tās dzīvas.
Alūksnes brāļu kapi labot šo sadaļu
Brāļu kapi attēlo Latvijas vēstures notikumus — apbedījumi šeit notikuši trīs dažādos periodos.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Alūksnes pašvaldība. «Alūksnes muižas parks». Skatīts: 20.02.2023.
- ↑ SIA Veido vidi. «Alūksnes muižas parka attīstības darbības stratēģija». Skatīts: 21.02.2023.
- ↑ Alūksnes muzejs. «Alūksnes muižas parks». Skatīts: 19.02.2023.