Šis raksts ir par 1229. gada Aizkraukles kauju. Par citām jēdziena Aizkraukles kauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.


1229. gada Aizkraukles kauja bija zemgaļu atbildes karagājiens pēc Zobenbrāļu ordeņa karaspēka iebrukuma Zemgales teritorijā iepriekšējā gadā.

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - Ascheraden).

Zemgaļu ķēniņš Viestards izlēma doties cauri Upmales un Medenes zemēm un pāri Daugavai iebruka Zobenbrāļu ordenim pakļautajā Aizkraukles zemē. Aizkraukles komturs Markvarts mobilizēja sev padotos līvu un letu karavīrus, lai zemgaļiem atņemtu karagūstekņus. Uzbrukumā zemgaļu apmetnei tika nogalināti ap 500 karavīru, Viestards divkaujā ar Markvartu tam ar liesmojošu vāli izsita zobus un atkāpās uz pili[1]. Šī bija pēdējā kauja, kurā tika pieminēts valdnieka Viestarda vārds.


Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Atskaņu hronika (01729.-01786.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. decembrī. Skatīts: 2009. gada 3. oktobrī.