Ahāts

Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām. Ahātam ir smalki slāņaina tekstūra, taču ahātiem pieskaita arī halcedonu ar interesantiem, dekoratīviem ieslēgumiem.

Ahāts
Joslainais ahāts (sardonikss), izmērs — 2,5 cm
Klasifikācija
Klase	Halcedona paveids
Ķīmiskā formula	Silīcija dioksīds, SiO2
Singonija	Trigonālā
Īpašības
Krāsa	Balts līdz pelēks, gaišzils, oranžs līdz sarkans, melns
Svītra	Balta
Habituss	Slēpti kristālisks
Skaldnība	Nav
Lūzums	Gliemežnīcas, ar ļoti asām malām
Cietība pēc Mosa skalas	7
Spīdums	Vaska
Caurspīdīgums	Vāji caurspīdīgs
Pleohroisms	Nav
Blīvums	2,6

Veidošanās un īpatnības

Vairums ahātu sastopami kā apaļas formas konkrēcijas vulkāniskajos iežos vai senajās lavās. Tie radušies, magmā koncentrējoties gāzveida vielām dobumu (kavernu) veidā. Pēc tam, magmai atdziestot, kaverna lēnām tiek aizpildīta ar halcedona masu, veidojot plānus koncentriskus slānīšus — šī masa tad arī ir ahāts. Šos silikātus uz kavernu atgādā pārkarsēts ūdens-silikātu šķīdums, nereti zem liela spiediena. Laika gaitā nedaudz mainoties šī šķīduma sastāvam, mainās arī slānīšu sastāvs. Šādi, piemēram, var mīties halcedona un kvarca strukturālās varietātes — kvarcīna (lutecīna) joslas. Ahāta šķērsgriezumā šie plānie slānīši ir redzami kā labi izturētas josliņas. Šāds ahāts tiek saukts par joslaino ahātu. Kamēr iezis vēl ir viskozs, kavernas var apvienoties, veidojot sevišķi liela izmēra dobumus, kuros savukārt var veidoties neparasti lieli ahāta gabali. Lielisks šāda milzu ahāta piemērs ir kāda ar ametista kristāliem izklāta 35 tonnas smaga žeoda no Brazīlijas, kura tika demonstrēta Dīseldorfas izstādē 1902. gadā. Vislielākais ahāta izstrādājums atrodas kādā Vīnes muzejā — tas ir plakans trauks ar 75 cm diametru.

Pirmais kavernas nogulu slānis, ko dēvē par ahāta "ādu", parasti ir tumši zaļgana minerālviela, piemēram, celadonīts, delesīts. Šis slānis satur daudz dzelzs, kas, visdrīzāk, cēlusies, šķīstot apkārtējā iezī esošajam augītam. Ja žeoda nokļūst atmosfēras ietekmē, ārējais slānis var "aprūsēt" — pārvērsties par limonītu. Ahāts var izskatīties pēc ārēji nepievilcīga, parasta tumša akmens un tikai pāršķeļot to, atklājas krāšņā ahāta tekstūra. Nereti ahātam ir tukšs vidus — kaverna nav paspējušas piepildīties. Šādā gadījumā iekšējais slānis sastāv no kristāliska kvarca — bieži vien ametista, veidojot skaistus kristālus, kas ar virsotnēm vērsti pret kavernas centru. Šādus ahātus sauc par žeodām.

Ahāti ir ļoti noturīgi pret dēdēšanu un saglabājas kā oļi augsnē, upju gultnēs, piekrastē. Ahātus atrod daudzviet pasaulē. Ahātu plaši izmanto rotājumiem. Ahātu izmanto arī precīzo iekārtu būvē — no tā gatavo piestiņas analītiskās ķīmijas eksperimentiem, pulksteņu zobratu asu turētājus u.c.

Ahāta paveidi

• Acu ahāts — lodveida, atgādina aci;
• Aprikožu ahāts — sārtas krāsas ahāts;
• Botsvānas ahāts — izcilas kvalitātes skaists ahāts, nereti ar "aci" ahāta slīpējuma centrā;
• Cauruļu ahāts — ahātu veidojošais šķīdums ir sacietējis, plūstot caur šauru, apaļu kanālu;
• Cietokšņa ahāts — ahāta slānīši ir nobīdījušies un šķērsgriezumā atgādina cietokšņa sienu drupas;
• Čūskādas ahāts — agregāti ar čūskas ādas rakstu;
• Dendrītu ahāts — ahāta masā papardēm līdzīgi dendrīti — raksturīgi mangāna un dzelzs oksīdu ieslēgumi
• Enhidro — ahāta lodīte, kurā iekšā vēl ir šķidrums;
• Kellervaldes ahāts — tumši sarkans ahāts, ko atrod Vācijā, Hesenē, Kellervaldes apgabalā;
• Koka ahāts ("atlējumu ahāts") — ar ahātu aizstāts pārakmeņots koks;
• Koraļļu ahāts — ar ahātu aizstāts koraļļa pārakmeņojums;
• Mākoņu ahāts — ahāts ar mākoņu formas joslām;
• Onikss — ahāts ar baltām un melnām joslām:
  • Sardonikss — melnas, sarkanbrūnas un baltas joslas;
• Skolecīta ahāts — Skolecīta pseidomorfoze;
• Sūnu ahāts — gaišajā ahāta virsmā ir sūnām līdzīgi zaļganpelēki mangāna minerālu dendrīti;
• Turitellu ahāts — ar ahātu aizstāti organismu (gliemji vai gliemeži) pārakmeņojumi, atrod ASV, Vaiomingas, Jūtas un Kolorādo štatos;
• Uguns ahāts — ahāts ar iekšēju atstarošanās efektu, līdzīgi opālam;
• Varavīksnes ahāts — ahātu veidojošie slānīši ir tik plāni, ka skatoties cauri plānslīpējumam, redzams Ņūtona gredzenu optiskais efekts;
• Zvaigžņu ahāts — neregulāras formas žeodas ir gandrīz pilnībā aizpildītas — šķērsgriezumā iegūst starainu, visbiežāk — piecstarainu formu.

Manipulācijas ar ahātu

Ahāta piestiņa

14. gadsimta pirmajā pusē sāka attīstīties ahāta mākslīgas iekrāsošanas paņēmieni, gan to karsējot, gan arī lietojot ķīmiskas vielas un dabiskus produktus. Dažādajiem ahāta slānīšiem piemīt atšķirīga porainība — dažādajiem slānīšiem ir atšķirīga spēja uzsūkt šķidrumu. Piemēram, lielākā daļa pārdošanā esošo oniksa kameju ir mākslīgi iekrāsotas.

Lai iekrāsotu ahātu, to 2—3 nedēļas tur siltā medus vai cukura šķīdumā un pēc tam vāra koncentrētā sērskābē. Pēc parauga izžāvēšanas tas tiek slīpēts, turēts vienu dienu eļļā un nomazgāts ar ūdeni, kurā iebērtas klijas. Slānīši, kuros iekļuvis medus, kas sērskābes ietekmē pārogļojies, attiecīgi iekrāsojas pelēki, brūni vai melni, kamēr šķidrumu necaurlaidīgie slānīši kļūst vēl gaišāki. Ar dažādu ķimikāliju palīdzību var iegūt dažādas krāsas ahātus.

Šādā veidā tika iegūti ļoti pievilcīgi ahāti, un tas veicināja ahāta apstrādes rūpniecības uzplaukumu gan Eiropā, gan arī citur (Urugvaja). Lielākie Eiropas ahāta apstrādes centri 14. gadsimta beigās atradās Vācijā (Idaroberšteina) un Francijā (Parīze).

Viltotu ahāta krāsu ar mikroskopa palīdzību var noteikt gemologs. Dabisks ahāts nekad nebūs kobaltzilā, violetā, vēsi sārtā krāsā.

Vēsturē un folklorā

Jau Senajā Ēģiptē, ap 1000. gadus pirms Kristus no ahāta izgatavoja zīmogus, gredzenus, traukus.Islāms ahātu uzskata par ļoti vērtīgu akmeni. Piemēram, uzskata, ka ahāta gredzena nēsātājs ir pasargāts no dažādām nelaimēm un viņam garantēts ilgs mūžs. Persiešu magi arī šo akmeni vērtēja ļoti augstu. Citās kultūrās uzskata, ka ahāts (suspensijas veidā, sajaukts ar ūdeni) pasargā no skorpiona un čūskas dzēliena, nomierina prātu, novērš slimības, aptur un nomierina pērkonu, nodrošina pie varas esošo labvēlību un nes uzvaru pār ienaidniekiem. Viduslaikos ahātu uzskatīja par amatniecības meistaru talismanu.

No ahāta nereti izgatavoja acis skulptūrām un uzskatīja, ka šādas skulptūras atvaira tumšos spēkus.