Skorpioni

«Skorpions» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Skorpions (nozīmju atdalīšana).

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta. Tie ir plēsīgi 1—16 cm gari nakts dzīvnieki un kserofīli, kas galvenokārt dzīvo sausās vietās.

Skorpioni
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Zirnekļveidīgie (Arachnida)
Kārta	Skorpioni (Scorpiones)
Skorpioni Vikikrātuvē

Morfoloģija

Skorpionus klāj cieta, stipri hitinizēta ķermeņa sega. Pēc ārējās formas un pēc funkcijas var izšķirt trīs ķermeņa daļas: galvkrūtis, priekšējo vēdera daļu - priekšvēderu un asti; aste un priekšvēders kopā veido vēderu. Galvkrūtis sedz kopējs muguras vairogs; abiem pirmajiem galvkrūšu ekstremitāšu pāriem, helicerām un pedipalpām ir spīles. Priekšvēderā koncentrējas elpošanas un vairošanās orgāni, kā arī zarnu trakta svarīgākās daļas. Priekšvēdera pirmajā segmentā atrodas nepāra dzimumatvere, pie otrā ir viens pāris rudimentāru vēdera kāju, tā sauktie ķemmveida piedēkļi. Aste jeb postabdomens ir sašaurināta, visai lokana un kustīga ķermeņa daļa, kas noder uzbrukumam un aizsardzībai. Pēdējam, postanālajam posmam ir nagveida dzelknis - indes dzelonis ar divu indes dziedzeru pāra atverēm; indes dziedzeri atrodas posma paplašinājumā. Skorpioni elpo ar četriem pāriem lapveida plaušu, kas atveras uz priekšvēdera 3.—6. segmenta sternītiem.

Ekoloģija

Skorpioni ir mazkustīgi. Dzīvdzemdētāji.Tie apdzīvo klajas, sausas, bieži vien tuksnešainas smilšainas un mālainas platības. Visu dienu tie pavada slēptuvēs zem akmeņu šķembām, zemes alās, zem koku mizas utt. Ja vienā akmeņu kaudzē apmetušies ļoti daudzi skorpioni, tie turas atstatu viens no otra. Naktī skorpioni atstāj slēptuvi un dodas meklēt laupījumu. Tie ēd tikai dzīvu laupījumu, galvenokārt kukaiņus, zirnekļus, mitrenes, daudzkājus. Skorpioni var ļoti ilgu laiku badoties, bet ūdeni tiem nevajag nemaz. Noķerto laupījumu tie paceļ ar spīlēm un nonāvē ar indes dzeloni, pārliekdami asti pāri mugurai. Taču sīku laupījumu skorpioni apēd dzīvu, nenogalinot ar indes dzeloni. Barību sagrauž ar helicerām un izsūc, bet cietās ķermeņa segas pamet. Skorpionu inde atkarībā no skorpionu un to upuru sugas iedarbojas dažādi. Buthidae dzimtas sugām inde ir stiprāka nekā citu dzimtu sugām. Cilvēkam indes dzeloņa dūriens ar retiem izņēmumiem nav nāvīgs: rodas tikai stipras sāpes, sadzeltās vietas satūkums, miegainība, drudzis. Pēc divām trim dienām slimais izveseļojas. Posmkājiem indes iedarbība var atnest momentānu nāvi. Taču dažu vaboļu un tauriņu kāpuri nemaz nereaģē uz skorpiona dzēlienu.

Filoģenēze

Augšējā silūra jūru nogulās atrastie skorpioni stipri atšķiras no tagad dzīvojošajiem: kāju posmi tiem gandrīz vienāda garuma, kājas tikai ar vienu nadziņu, nevis ar diviem; galvkrūšu sternālais vairogs aiz trešā un ceturtā kāju pāra gūžām, nevis starp tām; ķemmveida piedēkļi netipiski; arī lapveida plaušas nav bijušas. Silūra skorpioni bijuši jūras dzīvnieki un dzīvojuši seklos ūdeņos. Minēto īpatnību dēļ skorpionus var tuvināt Merostomata klasei. Karbona periodā skorpioni pēc uzbūves jau līdzinās mūsdienu formām.

Sistemātika

Pasaulē ir zināmas ap 2000 mūsdienu skorpionu sugu.

Kārta Skorpioni (Scorpiones)

• apakškārta Neoscorpionina
  • infrakārta †Palaeosterni
  • infrakārta Orthosterni
    • parakārta Pseudochactida
      • virsdzimta Pseudochactoidea
        • dzimta Pseudochactidae
    • parakārta Buthida
      • virsdzimta Buthoidea
        • dzimta Buthidae
        • dzimta Microcharmidae
    • parakārta Chaerilida
      • virsdzimta Chaeriloidea
        • dzimta Chaerilidae
    • parakārta Iurida
      • virsdzimta Chactoidea
        • dzimta Chactidae
          • apakšdzimta Chactinae
            • triba Chactini
            • triba Nullibrotheini
          • apakšdzimta Brotheinae
            • triba Belisariini
            • triba Brotheini
              • apakštriba Brotheina
              • apakštriba Neochactina
          • apakšdzimta Uroctoninae
        • dzimta Euscorpiidae
          • apakšdzimta Euscorpiinae
          • apakšdzimta Megacorminae
            • triba Chactopsini
            • triba Megacormini
          • apakšdzimta Scorpiopinae
            • triba Scorpiopini
            • triba Troglocormini
        • dzimta Superstitioniidae
          • apakšdzimta Superstitioniinae
          • apakšdzimta Typlochactinae
        • dzimta Vaejovidae
      • virsdzimta Iuroidea
        • dzimta Iuridae
        • dzimta Caraboctonidae
          • apakšdzimta Caraboctoninae
          • apakšdzimta Hadrurinae
      • virsdzimta Scorpionoidea
        • dzimta Bothriuridae
          • apakšdzimta Bothriurinae
          • apakšdzimta Lisposominae
        • dzimta Scorpionidae
          • apakšdzimta Diplocentrinae
            • triba Diplocentrini
              • triba Nebini
          • apakšdzimta Scorpioninae
          • apakšdzimta Urodacinae
        • dzimta Hemiscorpiidae (Ischnuridae, Liochelidae)
          • apakšdzimta Hemiscorpiinae
          • apakšdzimta Heteroscorpioninae
          • apakšdzimta Hormurinae

(†) - izmirušu organismu grupa

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skorpioni.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)