Opāls
dārgakmens
Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.[1] Opāli ir silīcija dioksīda forma (SiO2×nH2O); to ūdens saturs var svārstīties no 3% līdz 21% no opāla svara, bet parasti tas ir no 6 līdz 10%. Savu amorfo īpašību dēļ tas ir klasificēts kā mineraloīds, nevis minerāls. Opāli var rasties gandrīz visu veidu iežu plaisās, visbiežāk sastopams limonītā, smilšakmenī, riolītā, merģelī un bazaltā.
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a2/Opal_Quilpie_MNHN_Min%C3%A9ralogie.jpg/220px-Opal_Quilpie_MNHN_Min%C3%A9ralogie.jpg)
Tiek uzskatīts, ka nosaukums "opāls" ir izcēlies no sanskrita vārda "upala" (उपल), kas nozīmē "dārgakmens", un vēlāk no grieķu "opállios" (ὀπάλλιος), kas nozīmē "redzēt krāsas maiņu".[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «opāls | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-02-27.
- ↑ Allan W. Eckert. The World of Opals. John Wiley & Sons, 1997-10-02. 56–57. lpp. ISBN 978-0-471-13397-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Opāls.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)