Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija

Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija (persiešu: د افغانستان د خلق دموکراټیک ګوند) bija marksistiski orientēta politiskā partija Afganistānā laikā no 1965. līdz 1992. gadam. No 1978. gada tā bija vienīgā un valdošā partija valstī.

Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija
Nosaukums Puštu	د افغانستان د خلق دموکراټیک ګوند
Nosaukums Dari	حزب دموکراتيک خلق افغانستان
Ģenerālsekretāri	Nūrs Mohammads Tarakī (1965–1979) Hafizula Amins (1979) Babraks Karmals (1979–1986) Mohammads Nadžibula (1986–1992)
Dibinātāji	Babraks Karmals Nūrs Mohammads Tarakī
Dibināta	1965. gada 1. janvārī
Likvidēta	1992. gada 16. aprīlis
Pirms	Afganistānas Sociālistiskā partija
Pēctecis	Nacionālā Apvienotā partija (Khalq frakcija) Vatāna partija (Parcham frakcija) Junbišs (Tjurku dalībnieki)
Galvenā mītne	Kabula, Afganistāna
Laikraksts	Khalq (1966) Parcham (1969)
Jaunatnes spārns	Afganistānas Demkrātiskā jaunatnes organizācija
Biedri (1980. gadu beigās)	160000
Ideoloģija	Afgāņu nacionālisms Kreisā spārna nacionālisms Progresīvisms Sekulārisms Līdz 1987: Sociālisms Marksisms-ļeņinisms
Politiskā pozīcija	kreisa Līdz 1987 galēji kreisa
Oficiālās krāsas	Sarkans      dzeltens
Partijas karogs

Dibināšana

Partijas dibināšanas kongress notika 1965. gada 1. janvārī necilā māla ēkā Kabulas nomalē, kur sapulcējās divdesmit septiņi jaunieši, kurus bija deleģējušas dažādas marksistu grupas. Kongresu vadīja kara lidotājs Adams Hans Džadži. Par partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru un viņa vietnieku tika ievēlēti rakstnieks Nūrs Mohammads Tarakī un ministrijas ierēdnis Babraks Karmals.

Afganistānas Tautas Demokrātiskās partijas pirmajā kongresā nepiedalījās neviens strādnieku šķiras pārstāvis. Debatēs daudzi kaunējās no savas izcelšanās. Šahs Vali, piemēram, uzsvēra, ka ir buržuāzijas pārstāvis un tāpēc var kļūdīties. Nūrs Ahmads Nūrs atzinās, ka ir bagātā beja dēls, kura rīcībā ir 30 000 bruņotu karavīru liela personīgā armija, taču solīja, ka turpmāk tā kalpos partijas interesēm.

Darbība

1966. gadā partija piedalījās Afganistānas parlamenta vēlēšanās un 3 tās pārstāvji (t.sk. B. Karmals) kļuva par apakšpalātas deputātiem.

1967. gadā radās domstarpības starp Tarakī un Karmalu, kā rezultātā partijā izveidojas divas naidīgas frakcijas: Karmala vadītais labējais spārns "Parčam" (karogs) un Tarakī piekritēji, kreisi radikāli noskaņotie, kurus dēvēja par "Halk" (tauta). Abām frakcijām bija sava organizācija, savi finanšu līdzekļi un pat katrai savs zīmogs. Halkisti lielākoties bija puštuni no lauku apvidiem, parčamisti bija bagātāki, izglītotāki un pilsētnieki. Šķelšanās pastāvēja gandrīz 10 gadus.

1978. gada 27. aprīlī partijas biedri un virsnieki īstenoja valsts apvērsumu un pasludināja Afganistānu par demokrātisku republiku. Revolucionārā padome iecēla Mohammadu Tarakī par valsts pagaidu vadītāju un revolucionārās padomes priekšsēdētāju. Dienu vēlāk — 3. maijā, par priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts Babraks Karmals, bet par Tarakī kā premjerministra vietnieku un ārlietu ministru tika iecelts Hafizulla Amins. Aizsardzības ministra pienākumus piekrita pildīt pats Abduls Kadirs. 9. maijā notikušo nosauca par Saura (aprīļa) revolūciju, kas tika pasludināta kā rūpīgi plānota un gatavota jau kopš partijas dibināšanas.

No 1988. gada maija līdz 1989. gada februārim no Afganistānas tiks izvests PSRS karaspēks. 1990. gada jūnijā partija tika pārdēvēta par Tēvzemes partiju. 1992. gadā, kad Ziemeļu alianse ieņēma Kabulu, partija tika likvidēta.