Vikipēdija

SARS-CoV-2

koronavīrusa paveids
(Pāradresēts no 2019-nCoV)
Šis raksts ir par 2019. gada jauno koronavīrusu. Par tā izraisītās slimības uzliesmojumu pasaulē skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.

Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 jeb SARS-CoV-2 (angļu: Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2), sākotnēji 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — '2019. gada jaunais koronavīruss') vai Uhaņas koronavīruss[1], ir pozitīvas (+) vienpavediena ribonukleīnskābes (RNS) vīruss, kas 2019. gada nogalē sāka strauji izplatīties no kāda zivju tirgus Uhaņā, Ķīnā. Janvāra vidū tas izkļuva no Ķīnas un divu mēnešu laikā inficēja ļoti lielu skaitu cilvēku gandrīz visās pasaules valstīs, izraisot COVID-19 pandēmiju.

Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2)
  Zilā krāsā — vīrusa lipīdu apvalks   Tirkīzzilā krāsā — pīķa proteīni (S)   Sarkanā krāsā — apvalka proteīni (E)   Zaļā krāsā — matricas proteīni (M)   Oranžā krāsā — glikoze
  Zilā krāsā — vīrusa lipīdu apvalks
  Tirkīzzilā krāsā — pīķa proteīni (S)
  Sarkanā krāsā — apvalka proteīni (E)
  Zaļā krāsā — matricas proteīni (M)
  Oranžā krāsā — glikoze
Klasifikācija
ValstsOrthornavirae
KlasePisoniviricetes
KārtaNidovīrusi (Nidovirales)
DzimtaKoronavīrusu dzimta (Coronaviridae)
ĢintsBētakoronavīrusi (Betacoronavirus)
SugaSmagā akūtā respiratorā sindroma vīruss
Sinonīmi
2019-nCoV, 2019. gada jaunais koronavīruss, Uhaņas koronavīruss
Izplatība
Ķīna, Japāna, Dienvidaustrumāzijas u.c. valstis
Izcelsmes vieta
Uhaņa, Ķīna
Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2) Vikikrātuvē

Tas pieder pie koronavīrusu grupas, kas var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagu saslimšanu ar nopietnām komplikācijām (smagu akūtu respiratoro sindromu jeb pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Nopietnas epidēmijas iepriekš ir izraisījuši arī tam radniecīgie SARS un MERS koronavīrusi,[2] tomēr tās nepārauga pandēmijā.

Vīrusa uzbūve

labot šo sadaļu
 
Ar elektronmikroskopu iegūts SARS-CoV-2 (sārtā krāsā) attēls (NIAID Rocky Mountain Laboratories, ASV)

Koronavīrusi ir apaļas, ovālas un neregulāras formas apvalkotas daļiņas ar diametru 60—140 nm.[3] Vīrusa daļiņu veido četru dažādu veidu strukturālie proteīni — pīķa proteīni (S), apvalka proteīni (E), matricas proteīni (M) un nukleoproteīni (N). Vīrusa apvalku veido M un E proteīni, un no apvalka virsmas kā pīķi uz ārpusi ir vērsti S proteīni. S proteīni ir atbildīgi par vīrusa spēju piesaistīties pie receptora uz mērķa šūnas. Vīrusa daļiņas iekšienē atrodas nukleokapsīds, kuru veido nukleoproteīnos iepakots vīrusa RNS genoms. SARS-CoV-2 genoma kopējais garums ir apmēram 30 kbp, kas ir vislielākais starp (+) vienpavediena RNS vīrusiem.[3]

Replikācija

labot šo sadaļu
 
Koronavīrusa iekļūšana un replikācija dzīvnieku šūnā

SARS-CoV-2 mērķa šūnas cilvēka organismā ir plaušās atrodamie otrā tipa pneimocīti.[4] Kā receptoru piesaistei pie mērķa šūnas vīruss izmanto angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (ACE2).[5] Parādīts, ka pēc vīrusa S proteīna piesaistīšanās pie ACE2, transmembrānas proteāze TMPRSS2 šķeļ S proteīna/ACE2 kompleksu, nodrošinot vīrusa iekļūšanu šūnā.[6] Ir pierādījumi, ka TMPRSS2 ir nozīmīgs faktors, kas nodrošina vīrusa iekļūšanu šūnā un TMPRSS2 aktivitātes nomākšana ar proteāzes inhibitoru varētu tikt izmantota kā terapeitiska stratēģija.[6] Pēc iekļūšanas šūnā vīrusa RNS genoms kalpo matricas proteīnu sintēzei saimniekšūnas ribosomās. Koronavīrusiem ir raksturīga divu pakāpju replikācija. Vīrusa RNS genoms kodē vienu garu poliproteīnu, kurš pēc translācijas no ribosomām ir jāsašķeļ, lai iegūtu atsevišķus vīrusa proteīnus. Koronavīrusu gadījumā šūnas ribosomas no pieejamajiem nolasīšanas rāmjiem vīrusa RNS genomā vispirms translē divus poliproteīnus, kuri pēc tam tiek sašķelti vairākos atsevišķos nestrukturālos proteīnos. Daļa no nestrukturālajiem proteīniem pēc tam savācas kompleksā, kas nodrošinās gan īsāku informatīvās ribonukleīnskābes molekulu sintēzi, kuras tiks izmantotas vīrusa strukturālo proteīnu translācijai, gan arī vīrusa RNS genoma replikāciju.[7] Vīrusa replikācija noslēdzas ar virionu savākšanos, kuri vezikulās tiek transportēti uz šūnas virsmu un atbrīvoti no šūnas eksocitozes ceļā.[7]

COVID-19 pandēmija

labot šo sadaļu
Pamatraksts: COVID-19 pandēmija

Inficēšanās ar SARS-CoV-2 izraisa slimību COVID-19. Pirmie saslimšanas simptomi novēroti kādai personai jau 2019. gada 1. decembrī. Pēc trim nedēļām, 2019. gada 31. decembrī, par saslimšanas gadījumiem Ķīna ziņoja Pasaules Veselības organizācijai.[8] 2019-nCoV infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms[9], taču dati liecina, ka dabīgais rezervuārs varētu būt sikspārņi.[10] Ir apstiprināta 2019-nCoV pārnešana no cilvēka uz cilvēku, infekcijai raksturīgs pilienu un kontakta izplatīšanās ceļš. Nozīmīgs inficēšanās ziņā ir tuvs kontakts bez aizsargmasku lietošanas.[11]

Slimības pazīmes

labot šo sadaļu
Pamatraksts: COVID-19
 
SARS-CoV-2 virioni (sārti) transmisijas elektronu mikroskopā.

2019. gada koronavīrusa slimības (COVID-19) inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām.[12] Vidējais inkubācijas periods ir 5,1 diena. Galvenie simptomi ir drudzis (90% gadījumu), nogurums un sauss klepus (80%),[13] kā arī apgrūtināta elpošana (20%).[13] Daļai inficēto simptomi var būt ļoti viegli vai neparādās vispār. Smagos gadījumos vīruss izraisa plaušu karsoni.[14] Slimība parasti nav nāvējoša, ja inficētajam nav kāda hroniska slimība un novājināta imūnsistēma.[15][16]

Slimības ilgums parasti ir no 2 līdz 6 nedēļām. Par imunitātes ilgumu pēc saslimšanas precīzu ziņu pagaidām nav, bet tiek pieļauts, ka tā ir īslaicīga. Lielākā daļa smagāko gadījumu un mirušo ir vecumā virs 50 gadiem. Pieejamie dati par Covid-19 mirstību Uhaņas pilsētā Ķīnā, kur tika reģistrēts pirmais saslimšanas gadījums, liecina, ka no simptomātiskajiem saslimšanas gadījumiem 1,4% bija letāli.[17]

Pārnešana

labot šo sadaļu

Vīrusa izplatības spēju var raksturot ar reprodukcijas indeksu R0. Šis skaitlis norāda, cik veselus cilvēkus viens inficēts cilvēks aplipina. Pasaules Veselības Organizācijas aplēses liecina, ka SARS-CoV-2 R0 ir 1,4—2,5.[4] SARS-Cov-2 pārnešana visbiežāk notiek gaisa pilienu veidā nelielā attālumā.[4] Balstoties uz informāciju par citiem SARS-CoV-2 radniecīgajiem bētakoronavīrusiem, vīruss var izdzīvot uz metāla, plastmasas un citām virsmām no divām stundām līdz pat deviņām dienām.[18] Temperatūrai paaugstinoties virs 30oC vīrusa izdzīvotība uz virsmām samazinās.[18] Virsmu dezinfekcija ar etanolu un nātrija hipohlorītu ir pietiekama vīrusa inaktivācijai.[18]

Dabīgais rezervuārs

labot šo sadaļu

Pirmie zināmie cilvēku inficēšanās gadījumi ar SARS-CoV-2 bija saistīti jūras velšu tirgu Uhaņas pilsētā, Ķīnā, kurā tiek tirgoti svaigi dažādu savvaļas dzīvnieku produkti. Kaut arī tiek pieņemts, ka šis tirgus ir pirmā vieta, kur SARS-CoV-2 pirmo reizi šķērsoja sugu robežu un inficēja cilvēku, joprojām nav pilnīgi skaidrs, vai tiešām šī ir vīrusa izcelsmes vieta, un no kāda dzīvnieka ir notikusi pārnešana. Salīdzinot SARS-Cov-2 genoma sekvenci ar citām pieejamajās SARS-CoV vīrusu genomu sekvencēm, tika konstatēts, ka vislielākā līdzība SARS-CoV-2 ir ar diviem sikspārņu vīrusiem.[10] Neskatoties uz šiem pierādījumiem par izcelsmi no sikspārņiem, ir iespējams, ka pirms cilvēka inficēšanas, jaunajam SARS-CoV-2 ir bijis vēl kāds starpsaimnieks. Kādā pētījumā ir uzskaitīti četri iemesli, kas dod pamatu šaubām par sikspārņiem, kā tiešo dabīgo SARS-CoV-2 rezervuāru[19]

  • lielākā daļa sikspārņu sugu Uhaņas apkārtnē decembra beigās atrodas ziemas guļā;
  • Uhaņas tirgū netika tirgoti un netika atrasti produkti no sikspārņiem;
  • SARS-CoV-2 genoma sekvences līdzība ar diviem visradniecīgākajiem sikspārņu vīrusiem ir zemāka par 90%;
  • zināms, ka citiem cilvēkiem infekcioziem koronavīrusiem, kas iegūti no sikspārņiem, ir bijis starpsaimnieks pirms cilvēka inficēšanās, proti, Himalaju palmciveta ir starpsaimnieks SARS-CoV, bet vienkupra kamielis — Mers-CoV vīrusiem.

Vēlākā pētījumā SARS-CoV-2 ļoti radniecīgs vīruss tika atklāts zvīņnešos, identificējot tos kā potenciālos starpsaimniekus.[20] Tomēr ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai apstiprinātu sikspārņus kā SARS-CoV-2 dabīgo rezervuāru un zvīņnešus kā starpsaimniekus.

Vīrusa mutācijas

labot šo sadaļu
 
SARS-CoV-2 paveidu radiālās ģenētiskās distances koks (centrā oriģinālais Uhaņas SARS-CoV-2 paveids).

Jau 2020. gada janvārī zinātnieki sāka ievietot iegūto informāciju par vīrusa genoma struktūru starptautiskajā genotipēšanas datubāzē Gisaid, aprīļa beigās bija zināmi gandrīz 12 tūkstoši SARS-CoV-2 vīrusa genoma variantu, kas deva globālu priekšstatu par mutācijām un COVID-19 izplatības gaitu.

Martā Islandes genotipēšanas kompānija DeCode ziņoja, ka SARS-CoV-2 ģenētiskā dažādība norāda, ka tas Islandē ieradies no vairākiem avotiem.[21] Arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki jau aprīlī ar gēnu izpētes uzņēmuma Latvia MGI Tech genotipēšanas iekārtām ieguva pilnu genomu struktūru 17 vīrusiem, kas tolaik bija atrasti Latvijas pacientiem. Sekvenēto vīrusu genotipi liecināja, ka tobrīd cirkulējošie vīrusi bija ievesti no Apvienotās Karalistes, Vācijas un Ķīnas.[22] Pandēmijas otrā viļņa laikā 2020. gada beigās bija atklātas apmēram 1000 dažādas SARS-CoV-2 mutācijas, ap 15% Latvijas COVID-19 slimnieku bija atklāta tikai Latvijā raksturīga vīrusa mutācija. 20. septembrī Apvienotās Karalistes zinātnieki pavēstīja par jaunu SARS-CoV-2 paveidu, kas bija aptuveni par 70% lipīgāks nekā citi vīrusa paveidi. Lai ierobežotu tā izplatību, tika pārtraukta gaisa satiksme, taču lipīgākie vīrusa paveidi tika atklāti arī Dienvidāfrikā, Brazīlijā un citās valstīs. Kļuva zināms, ka pirms Ziemassvētkiem Latvijā no Apvienotās Karalistes divās nedēļās bija ieceļojuši 5900 cilvēki.[23]

Alfa, beta un gamma paveidi

labot šo sadaļu

2021. gada 26. februārī SPKC ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar lipīgāko SARS-CoV-2 paveidu B.1.1.7 jeb sākotnēji dēvētu par "britu celmu" (vēlāk par "alfa paveidu"). Vīrusa reproduktivitātes koeficients Latvijā atkal pakāpās virs 1 (1,03), kas liecināja par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci. Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē pavēstīja, ka divu nedēļu laikā plānots trīs reizes palielināt vīrusa genomu sekvencēšanas jaudu, lai lipīgākā vīrusa paveida klātbūtni pārbaudītu 300 paraugos nedēļā.[24] No 2021. gada 16. līdz 23. februārim LBMC ap 20% savākto paraugu atrada SARS-CoV2 alfa paveidu, bet maija sākumā šī paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%.[25]

2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim LBMC ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 alfa paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo. 20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas bēta paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.[26] 7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa alfa paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,[27] 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (gamma) paveida parādīšanos Latvijā.[28]

  •  
    SARS-CoV-2 alfa paveida mutācijas pīķa proteīna (Spike) gēnā
  •  
    SARS-CoV-2 bēta paveida mutācijas pīķa proteīna gēnā
  •  
    SARS-CoV-2 gamma paveida mutācijas pīķa proteīna gēnā

Delta paveids

labot šo sadaļu

2021. gada 27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī īpaši lipīgais SARS-CoV2 paveids B.1.617, ko sākotnēji dēvēja par Indijas, bet vēlāk par "delta paveidu".[29]

29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.[30] 6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts 29% gadījumu,[31] 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos,[32]

21. jūlijā SPKC ziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa delta varianta izplatības īpatsvars Latvijā bija 79%, savukārt iepriekš dominējošais alfa variants, kurš vēl pirms divām nedēļām bija pie 75% atzīmes, nokrita līdz 13%.[33]

  •  
    SARS-CoV-2 delta paveida mutācijas pīķa proteīna gēnā

Omikrona paveids

labot šo sadaļu

2021. gada 26. novembrī plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka Dienvidāfrikā un vairākās tās kaimiņvalstīs atklāts jauns SARS-CoV-2 variants B.1.1.529 jeb "omikrona paveids" ar ļoti lielu mutāciju skaitu, kas varētu būt lipīgāks par šī vīrusa delta variantu, kā arī izturīgāks pret patlaban izstrādātajām vakcīnām. Latvijas ārlietu ministrs aicināja atcelt braucienus uz Dienvidāfriku, Botsvānu, Esvatini, Lesoto, Mozambiku, Namībiju un Zimbabvi.[34] Tajā pašā dienā Ministru kabinets noteica ieceļošanas aizliegumu Latvijā personām no šīm septiņām valstīm un no Malāvijas. Savukārt Latvijas valstspiederīgajiem vai ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kuri pēdējo 10 dienu laikā bijuši kādā no uzskaitītajām valstīm, bija pienākums uzrādīt RNS testu, kas veikts 72 stundas pirms ieceļošanas Latvijā, pašizolēties uz 10 dienām, veikt vīrusa RNS testus pirmajās 24 stundās un astotajā dienā pēc ieceļošanas valstī.[35]

5. decembrī E. Gulbja Laboratorija pavēstīja, ka diviem 4. decembrī lidostā "Rīga" testētajiem ielidojušajiem pasažieriem konstatēts SARS-CoV-2 omikrona variants.[36]

  •  
    SARS-CoV-2 omikrona paveida mutācijas pīķa proteīna gēnā

Skatīt arī

labot šo sadaļu
  Medicīnas portāls

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Uhaņas Koronavīruss»». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2020. gada 2. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. Augustsss. Skatīts: 2020. gada 2. martā.
  2. ↑ Informācija par koronavīrusa (2019-nCoV) izraisīto uzliesmojumu Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.. Latvijas Republikas Veselības ministrija. 03.02.2020
  3. ↑ 3,0 3,1 Marco Cascella, Michael Rajnik, Arturo Cuomo, Scott C. Dulebohn, Raffaela Di Napoli. StatPearls. Treasure Island (FL) : StatPearls Publishing, 2020.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Rabi, Firas A.; Al Zoubi, Mazhar S.; Kasasbeh, Ghena A.; Salameh, Dunia M.; Al-Nasser, Amjad D. (2020/3). "SARS-CoV-2 and Coronavirus Disease 2019: What We Know So Far" (en). Pathogens 9 (3): 231. doi:10.3390/pathogens9030231.
  5. ↑ Wrapp, Daniel; Wang, Nianshuang; Corbett, Kizzmekia S.; Goldsmith, Jory A.; Hsieh, Ching-Lin; Abiona, Olubukola; Graham, Barney S.; McLellan, Jason S. (2020-03-13). "Cryo-EM structure of the 2019-nCoV spike in the prefusion conformation" (en). Science 367 (6483): 1260–1263. doi:10.1126/science.abb2507. ISSN 0036-8075. PMID 32075877.
  6. ↑ 6,0 6,1 Hoffmann, Markus; Kleine-Weber, Hannah; Schroeder, Simon; Krüger, Nadine; Herrler, Tanja; Erichsen, Sandra; Schiergens, Tobias S.; Herrler, Georg et al. (2020-03-05). "SARS-CoV-2 Cell Entry Depends on ACE2 and TMPRSS2 and Is Blocked by a Clinically Proven Protease Inhibitor" (en). Cell. doi:10.1016/j.cell.2020.02.052. ISSN 0092-8674.
  7. ↑ 7,0 7,1 Fehr, Anthony R.; Perlman, Stanley (2015). "Coronaviruses: An Overview of Their Replication and Pathogenesis". Methods in molecular biology (Clifton, N.J.) 1282: 1–23. doi:10.1007/978-1-4939-2438-7_1. ISSN 1064-3745. PMC 4369385. PMID 25720466.
  8. ↑ «Pneumonia of unknown cause – China. Disease outbreak news». Pasaules Veselības organizācija. 2020. gada 5. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. janvāris. Skatīts: 2020. gada 6. janvāris.
  9. ↑ Jauna koronovīrusa izraisītais uzliesmojums Ķīnas pilsētā Uhaņā (Wuhan), Slimību profilakses un kontroles centrs. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  10. ↑ 10,0 10,1 «SARS-CoV-2: an Emerging Coronavirus that Causes a Global Threat». www.ijbs.com (angļu). Skatīts: 2020-04-03.
  11. ↑ Pētnieki atklāj jaunu veidu, kā var inficēties ar koronavīrusu "Covid-19" apollo.lv 2020. gada 25. februārī
  12. ↑ «Symptoms of Novel Coronavirus (2019-nCoV)». Centers for Disease Control and Prevention (CDC). 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 2. februāris. (angliski)
  13. ↑ 13,0 13,1 «Experts explain the latest bulletin of unknown cause of viral pneumonia». Wuhan Municipal Health Commission. 2020. gada 11. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. janvāris. Skatīts: 2020. gada 11. janvāris.
  14. ↑ Jaunais koronavīruss Ķīnā: kas par to zināms?, tvnet.lv. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  15. ↑ «WHO Director-General's statement on the advice of the IHR Emergency Committee on Novel Coronavirus». who.int. (angliski)
  16. ↑ Risks ir zems, bet arī Latvijā aicina būt vērīgiem jaunā koronavīrusa dēļ, apollo.lv. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  17. ↑ Wu, Joseph T.; Leung, Kathy; Bushman, Mary; Kishore, Nishant; Niehus, Rene; de Salazar, Pablo M.; Cowling, Benjamin J.; Lipsitch, Marc et al. (2020-03-19). "Estimating clinical severity of COVID-19 from the transmission dynamics in Wuhan, China" (en). Nature Medicine: 1–5. doi:10.1038/s41591-020-0822-7. ISSN 1546-170X.
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 Kampf, G.; Todt, D.; Pfaender, S.; Steinmann, E. (2020-03-01). "Persistence of coronaviruses on inanimate surfaces and their inactivation with biocidal agents" (English). Journal of Hospital Infection 104 (3): 246–251. doi:10.1016/j.jhin.2020.01.022. ISSN 0195-6701. PMID 32035997.
  19. ↑ Lu, Roujian; Zhao, Xiang; Li, Juan; Niu, Peihua; Yang, Bo; Wu, Honglong; Wang, Wenling; Song, Hao et al. (2020-02-22). "Genomic characterisation and epidemiology of 2019 novel coronavirus: implications for virus origins and receptor binding" (English). The Lancet 395 (10224): 565–574. doi:10.1016/S0140-6736(20)30251-8. ISSN 0140-6736. PMID 32007145.
  20. ↑ Lam, Tommy Tsan-Yuk; Shum, Marcus Ho-Hin; Zhu, Hua-Chen; Tong, Yi-Gang; Ni, Xue-Bing; Liao, Yun-Shi; Wei, Wei; Cheung, William Yiu-Man et al. (2020-02-18). "Identification of 2019-nCoV related coronaviruses in Malayan pangolins in southern China" (en). bioRxiv: 2020.02.13.945485. doi:10.1101/2020.02.13.945485.
  21. ↑ Islandē konstatētas Covid-19 mutācijas lsm.lv 2020. gada 25. martā
  22. ↑ Mēģinot atlauzt Covid-19 šifru Gunita Nagle ir.lv 2020. gada 29. aprīlī
  23. ↑ Zinātnieki meklēs jaunā koronavīrusa paveidu Latvijā lsm.lv 2020. gada 21. decembrī
  24. ↑ SPKC: Latvijā novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība lsm.lv 2021. gada 26. februārī
  25. ↑ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91% lsm.lv 2021. gada 7. maijā
  26. ↑ Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī
  27. ↑ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91% lsm.lv 2021. gada 7. maijā
  28. ↑ Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi lsm.lv 2021. gada 13. maijā
  29. ↑ Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā
  30. ↑ Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits[novecojusi saite] leta.lv 29.06.2021
  31. ↑ Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā
  32. ↑ Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā
  33. ↑ Lipīgais Covid-19 delta variants pagājušajā nedēļā Latvijā atklāts jau 79% paraugu lsm.lv 2021. gada 21. jūlijā
  34. ↑ Dienvidāfrikā atklāts vēl lipīgāks Covid-19 paveids; jau konstatēts Beļģijā lsm.lv 2021. gada 26. novembrī
  35. ↑ Jauna Covid-19 varianta dēļ Latvija aizliedz ceļošanu uz vairākām Āfrikas valstīm lsm.lv 2021. gada 26. novembrī
  36. ↑ Latvijā atklāti divi Covid-19 omikrona varianta gadījumi lsm.lv 2021. gada 6. decembrī

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=SARS-CoV-2&oldid=4165891"