Koronavīrusi

Koronavīrusu uzbūve.

Koronavīrusi (latīņu: Coronaviridae — "vainagvīrusi") ir viena no nidovīrusu kārtas dzimtām. Dzimtas nosaukums cēlies šiem vīrusiem raksturīgās formas dēļ: to izaugumi elektronu mikroskopā atgādina vainagu. Koronavīrusu "vainags" sastāv no īpašiem proteīniem (tā saucamajiem S-proteīniem), kas spēj saistīties ar transmembrānajiem receptoriem uz šūnu virsmas, jo imitē cilvēka organismā vienmēr esošas molekulas (tādēļ "vainags" apgrūtina cilvēka imūnsistēmai koronavīrusu atpazīšanu). Kad šūnas transmembrānais receptors ir saistījies ar koronavīrusa "vainaga" S-proteīnu, receptora molekula tiek iespiesta šūnas iekšienē un caur šūnas membrānā izveidojušos atveri šūnā nonāk vīrusa RNS. Šis mehānisms ir raksturīgs tikai koronavīrusiem, vairums citu vīrusu iekļūst šūnā jebkurā tās membrānas vietā.

Koronavīrusi ir RNS vīrusi, kas izraisa gan dzīvnieku, gan cilvēku infekcijas. Atsevišķi dzīvnieku koronavīrusi, notiekot mutācijām, spēj pāriet uz cilvēkiem un izraisīt nopietnas epidēmijas, piemēram, SARS (2002—2003), MERS (2012—2015) un COVID-19 (kopš 2019) epidēmijas. Koronavīrusi var izraisīt akūtu respiratorisko saslimšanu (vairāk nekā 10% saaukstēšanās gadījumu cilvēkiem izraisa koronavīrusi[1], piemēram, alfakoronavīruss HCoV-229E un betakoronavīruss HCoV-OC43), atipisko pneimoniju, arī gastroenterītu.

Koronavīrusu genoms sastāv no vairāk nekā 20 000 nukleotīdiem, tas ir viens no lielākajiem vīrusu genomiem.

KlasifikācijaLabot

Ir atklātas divas koronavīrusu apakšdzimtas, kas sastāv no vienas un četrām ģintīm:

  • letovīrusu (Letovirinae) apakšdzimta, pie kuras pieder alfaletovīrusu ģints;
  • ortokoronavīrusu (Orthocoronavirinae) apakšdzimta, pie kuras pieder
    • alfakoronavīrusu ģints;
    • betakoronavīrusu ģints;
    • gammakoronavīrusu ģints;
    • deltakoronavīrusu ģints.

LiteratūraLabot

  • David M. Knipe, Peter M. Howley (eds.-in-chief): Fields’ Virology. Lippincott Williams & Wilkins, Philadelphia 2007, ISBN 0-7817-6060-7.
  • C. M. Fauquet, M. A. Mayo et al.: Eighth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Elsevier Academic Press, London, San Diego 2005, ISBN 0-12-249951-4.
  • A. M. Q. King, M. J. Adams, E. B. Carstens, E. J. Lefkowitz (Hrsg.): Virus Taxonomy. Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Elsevier, Amsterdam u. a. 2012, ISBN 978-0-12-384684-6, S. 806–828.
  • S. Mordrow, D. Falke, U. Truyen: Molekulare Virologie. Spektrum-Lehrbuch, 2. Auflage, Akademischer Verlag, Heidelberg/Berlin 2003, ISBN 3-8274-1086-X, S. 214–226.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga: autorizdevums, 2006, 221. lpp. ISBN 9984-9236-5-7