Koronavīrusu dzimta
Koronavīrusu dzimta (Coronaviridae — 'vainagvīrusi') ir viena no nidovīrusu kārtas dzimtām. Tie ir vienķēdes RNS vīrusi, kas inficē putnus, abiniekus, zīdītājus un cilvēku un var izraisīt respiratoras, kuņģa-zarnu trakta, aknu un neiroloģiskas slimības. Dzimta dalās divās apakšdzimtās — koronavīrusu apakšdzimtā (Orthocoronavirinae) un letovīrusu apakšdzimtā (Letovirinae). Koronavīrusu apakšdzimtā ietilpst četras ģintis — alfa-, bēta-, delta- un gammakoronavīrusi. To sastāvā ir zināmas septiņas sugas, kas var inficēt cilvēku, tās ir alfakoronavīrusi HCoV-NL63 un HCoV-229E, un bētakoronavīrusi HCoV-OC43, HCoV-HKU1, SARS-CoV, MERS-CoV un SARS-CoV-2. Pēdējās trīs sugas var izraisīt smagu akūtu respiratoru sindromu.[1][2]
| Koronavīrusu dzimta Coronaviridae | |
|---|---|
 Koronavīrusu uzbūve | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Orthornavirae |
| Klase | Pisoniviricetes |
| Kārta | Nidovīrusi (Nidovirales) |
| Dzimta | Koronavīrusu dzimta (Coronaviridae) |
| Iedalījums | |
| |
 Koronavīrusu dzimta Vikikrātuvē | |
Nosaukums
labot šo sadaļuDzimtas nosaukums cēlies šiem vīrusiem raksturīgās formas dēļ: to izaugumi elektronmikroskopā atgādina vainagu. Koronavīrusu “vainags” sastāv no īpašām olbaltumvielām (tā saucamajiem S-proteīniem), kas spēj saistīties ar transmembrānajiem receptoriem uz šūnu virsmas, jo imitē cilvēka organismā vienmēr esošas molekulas (tāpēc "vainags" apgrūtina cilvēka imūnsistēmai koronavīrusu atpazīšanu). Piemēram, SARS-CoV-2 vīruss saistās ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2, lai endocitozes ceļā nonāktu šūnā.[3]
Apraksts
labot šo sadaļuKoronavīrusu genoms sastāv no vairāk nekā 20 000 nukleotīdiem, tas ir viens no lielākajiem vīrusu genomiem.
Cilvēka koronavīrusu infekcijas
labot šo sadaļuKoronavīrusi ir RNS vīrusi, kas izraisa gan dzīvnieku, gan cilvēku infekcijas. Atsevišķi dzīvnieku koronavīrusi mutējoties spēj pāriet uz cilvēkiem un izraisīt nopietnas epidēmijas, piemēram, SARS (2002—2003), MERS (2012—2015, 2018—pašlaik) un COVID-19 (kopš 2019) epidēmijas. Koronavīrusi var izraisīt akūtu elpceļu saslimšanu (vairāk nekā 10% saaukstēšanās gadījumu cilvēkiem izraisa koronavīrusi[4], piemēram, alfakoronavīruss HCoV-229E un bētakoronavīruss HCoV-OC43), atipisko pneimoniju, arī gastroenterītu.
Klasifikācija
labot šo sadaļuIr atklātas divas koronavīrusu apakšdzimtas, kas sastāv no vienas un četrām ģintīm:
- letovīrusu (Letovirinae) apakšdzimta, pie kuras pieder alfaletovīrusu ģints;
- ortokoronavīrusu (Orthocoronavirinae) apakšdzimta, pie kuras pieder
- alfakoronavīrusu ģints;
- bētakoronavīrusu ģints;
- gammakoronavīrusu ģints;
- deltakoronavīrusu ģints.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Di Wu, Tiantian Wu, Qun Liu & Zhicong Yang. The SARS-CoV-2 outbreak: What we know. International Journal of Infectious Diseases. 94 (2020), 44-48
- ↑ Dmitry K. Lvov & Sergey V. Alkhovsky. Source of the COVID-19 pandemic: ecology and genetics of coronaviruses (Betacoronavirus: Coronaviridae) SARS-CoV, SARS-CoV-2 (subgenus Sarbecovirus), and MERS-CoV (subgenus Merbecovirus). Voprosy Virusologii (Problems of Virology). 2020; 65(2)
- ↑ The life cycle of SARS-CoV in host cells
- ↑ Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga: autorizdevums, 2006, 221. lpp. ISBN 9984-9236-5-7
Literatūra
labot šo sadaļu- David M. Knipe, Peter M. Howley (eds.-in-chief). Fields’ Virology. Philadelphia : Lippincott Williams & Wilkins, 2007. ISBN 0-7817-6060-7.
- C. M. Fauquet, M. A. Mayo et al.: Eighth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Elsevier Academic Press, London, San Diego 2005, ISBN 0-12-249951-4.
- A. M. Q. King, M. J. Adams, E. B. Carstens, E. J. Lefkowitz (Hrsg.): Virus Taxonomy. Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Elsevier, Amsterdam u. a. 2012, ISBN 978-0-12-384684-6, S. 806—828.
- S. Mordrow, D. Falke, U. Truyen: Molekulare Virologie. Spektrum-Lehrbuch, 2. Auflage, Akademischer Verlag, Heidelberg/Berlin 2003, ISBN 3-8274-1086-X, S. 214—226.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koronavīrusu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)