1956. gada vasaras olimpiskās spēles
1956. gada vasaras olimpiskās spēles bija sešpadsmitās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1956. gada 2. novembra līdz 8. decembrim notika Austrālijas pilsētā Melburnā. Oficiāli spēles atklāja Edinburgas hercogs Princis Filips. Olimpisko uguni iededza Rons Klārks. Sakarā ar karantīnas kārtību, jāšanas sacensības norisinājās dažus mēnešus agrāk Stokholmā, Zviedrijā.[1] Šis bija otrs gadījums olimpisko spēļu vēsturē, kad sacensības norisinās divās valstīs. Pirmā reize bija 1920. gada Antverpenes olimpiādē, kad burāšanas braucieni norisinājās Nīderlandē. Tāpat šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kas norisinājās dienvidu puslodē un nenotika Eiropā, Āzijā vai Ziemeļamerikā.
| XVI Olimpiskās spēles | |
|---|---|
 | |
| Norises vieta |
 Melburna, Austrālija |
| Dalībvalstis | 72 |
| Sportisti | 3 314 |
| Disciplīnas | 145 (17 sporta veidos) |
| Atklāšana | 2. novembrī |
| Noslēgums | 8. decembrī |
| Oficiāli atklāja | Edinburgas hercogs Princis Filips |
| Sportistu zvērests | Džons Lendijs |
| Olimpiskā lāpa | Rons Klārks |
| Stadions | Melburnas kriketa laukums |
|
| |
Melburnas olimpiskajās spēlēs piedalījās 72 valstis, kuras pārstāvēja 3314 sportisti. Kopumā tika sadalīti 145 medaļu komplekti 17 sporta veidos.
Spēļu rīkošanas vietas izvēle labot šo sadaļu
Melburna par 16. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 1949. gada 28. aprīlī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Romā, Itālijā. Melburna par spēļu rīkošanas tiesībām apsteidza šādas pilsētas: Buenosairesa, Losandželosa, Detroita, Mehiko, Čikāga, Mineapolisa, Filadelfija, Sanfrancisko.
Interesantākie fakti labot šo sadaļu
- Olimpiskais čempions vesera un diska mešanā Harolds Konolijs (ASV) un Olga Fikotova Melburnā kļuva par pāri un vēlāk Prāgā apprecējās.
- ungāru bokseris Lāslo Pāps uzvarēja trešo reizi pēc kārtas.
- PSRS pirmo reizi ieguva vairāk medaļu nekā ASV.
- spēles Austrālijā sakarā ar lēnajiem sagatavošanas darbiem gandrīz tika atceltas.
Medaļu kopvērtējums labot šo sadaļu
| Vieta | Valsts |  Zelts |
 Sudrabs |
 Bronza |
Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  PSRS |
37 | 29 | 32 | 98 |
| 2 |  ASV |
32 | 25 | 17 | 74 |
| 3 | Austrālija (mājinieki) |
13 | 8 | 14 | 35 |
| 4 |  Ungārija |
9 | 10 | 7 | 26 |
| 5 |  Itālija |
8 | 8 | 9 | 25 |
| 6 |  Zviedrija |
8 | 5 | 6 | 19 |
| 7 | .svg){kind=small} Apvienotā Vācija |
6 | 13 | 7 | 26 |
| 8 | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
6 | 7 | 11 | 24 |
| 9 |  Rumānija |
5 | 3 | 5 | 13 |
| 10 |  Japāna |
4 | 10 | 5 | 19 |
Latviešu tautības sportisti labot šo sadaļu
Šajā rakstā nav minēta būtiska informācija saistībā ar raksta tematu vai arī ne tik nozīmīga informācija ir pārāk uzsvērta. Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Iemesls: Jāuzraksta par pārējiem medaļu ieguvējiem no Latvijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ievērojamākais sasniegums individuālos sporta veidos latviešu sportistiem bija Ineses Jaunzemes iespētais olimpisko spēļu rekords šķēpa mešanā (53,86 m), pārspējot pasaules rekorda īpašnieci Danu Zatopkovu (Čehoslovakija), kura palika ceturtā, arī viņas vīru Emilu Zātopeku vajāja neveiksmes un viņš soļošanā bija vien 6. vietā. Jaunzemes, tobrīd medicīnas studentes, starts izraisīja milzīgu publikas uzmanību, latvietes nopietnākā konkurente bija čīliete Marlēne Ārensa, kuru trenēja latvietis Edgars Laipenieks. Ilgu laiku tas bija lielākais latviešu sieviešu sportistu panākums olimpiskajās spēlēs.
Skatīt arī labot šo sadaļu
- Olimpiskās spēles
- Vasaras olimpiskās spēles
- Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi
- Olimpiskās spēles, kas notikušas Austrālijā
- 1956. gada vasaras olimpiskās spēles — Melburna
- 2000. gada vasaras olimpiskās spēles — Sidneja
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1956. gada vasaras olimpiskās spēles |
- SOK jumtalapa par Melburnas olimpiskajām spēlēm (angliski)
- Sports-Reference profils (angliski)
 | Šis ar olimpiskajām spēlēm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |