Princis Filips
Filips Mauntbatens (angļu: Philip Mountbatten; dzimis 1921. gada 10. jūnijā Korfu, Grieķijā, miris 2021. gada 9. aprīlī Vindzoras pilī, Vindzorā, Bārkšīrā, Anglijā, Apvienotajā Karalistē) bija britu karaliskās ģimenes loceklis, Edinburgas hercogs, bijušais Grieķijas un Dānijas princis, Merionetes grāfs un Grinvičas barons, Lielbritānijas konsorts (oficiāli šo titulu netika pieņēmis), karalienes Elizabetes II vīrs.
| Filips Mauntbatens Philip Mountbatten | |
|---|---|
 Princis Filips 1992. gadā | |
| Edinburgas hercogs | |
|
Amatā 1947 — 2021 | |
| Priekštecis | Princis Alfrēds (līdz 1900. gadam) |
| Pēctecis | Čārlzs III |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1921. gada 10. jūnijā Korfu, Grieķija |
| Miršanas dati |
2021. gada 9. aprīlī (99 gadu vecumā).svg){kind=small} Vindzoras pils, Vindzora, Bārkšīra, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Gliksburgas dinastija |
| Tēvs | Andrejs, Grieķijas un Dānijas princis |
| Māte | Alise Batenberga |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Elizabete II Vindzora |
| Bērni |
Čārlzs III Princese Anna Princis Endrū Princis Edvards |
| Reliģija |
anglikānis pirms tam pareizticīgais |
| Paraksts |
 |
Biogrāfija
labot šo sadaļuPrincis Filips piedzima grieķu prinča Andreja ģimenē, kura bija spiesta emigrēt uz Angliju, kad Filips bija tikai gadu vecs. Princis Andrejs piederēja pie Grieķijā valdošā dāņu nama Gliksburgas dinastijas (Grieķijas karaļa Georga I dēls), viņa sieva un Filipa māte, Alise nāca no Batenbergu dzimtas. Hellēņu karalienes Olgas Konstantinovnas mazdēls un Krievijas imperatora Nikolaja I mazmazdēls.
Mācījies vienkāršā skolā Skotijā.
Militārā karjera
labot šo sadaļuPēc skolas beigšanas iestājās Karaliskajā jūras spēku koledžā, Dartmutā. Līdz pat Elizabetes II kronēšanai viņa dzīve bija saistīta ar jūras spēku floti.
Otrā pasaules kara laikā viņš turpināja dienēt britu spēkos, savukārt divi viņa brāļi — princis Kristofs no Heses un Bertolds, Bādenes Margrests, cīnījās pretējās Vācijas pusē. Filipam 1940. gada janvārī piešķīra mičmaņa pakāpi. Četrus mēnešus viņš pavadīja uz HMS Ramillies karakuģa, aizsargājot Austrālijas Ekspedīcijas spēku konvojus Indijas okeānā, kam sekoja īsāki norīkojumi uz HMS Kent, HMS Shropshire un Ceilonā. Pēc Itālijas iebrukuma Grieķijā 1940. gada oktobrī viņš tika pārvietots no Indijas okeāna uz karakuģi HMS Valiant Vidusjūras flotē.
1941. gada 1. februārī Filips tika paaugstināts par apakšleitnantu pēc tam, kad Portsmutā notika virkne kursu, kuros viņš ieguva augstāko pakāpi četrās no piecām kvalifikācijas eksāmena sadaļām. Viņš bija iesaistīts Krētas kaujā un tika pieminēts nosūtītajos ziņojumos par Matapanas kauju, kurā viņš kontrolēja kaujas prožektoru. Viņam tika piešķirts arī Grieķijas kara krusts.[1] 1942. gada jūnijā viņš tika norīkots V un W-klases iznīcinātāja un flotiles līdera HMS Wallace apkalpē, kas bija iesaistīts konvoja eskorta uzdevumos Lielbritānijas austrumu krastā, kā arī Sabiedroto iebrukumā Sicīlijā.
Paaugstinājums par leitnantu sekoja 1942. gada 16. jūlijā. Tā paša gada oktobrī viņš kļuva par pirmo leitnantu HMS Wallace, 21 gadu vecumā kļūstot par vienu no jaunākajiem pirmajiem leitnantiem Karaliskajā flotē. Iebrukuma laikā Sicīlijā 1943. gada jūlijā Wallace vadībā viņš izglāba savu kuģi no nakts bumbvedēju uzbrukuma. Viņš izstrādāja plānu, kā palaist plostu ar dūmu pludiņiem, kas veiksmīgi novērsa bumbvedēju uzmanību, ļaujot kuģim izvairīties no aviobumbu trāpījumiem. 1944. gadā viņš pārcēlās uz jauno iznīcinātāju HMS Whelp, kur viņš dienēja Britu Klusā okeāna flotes 27. Iznīcinātāju flotilē. Viņš bija ieradies Tokijas līcī, kad tika parakstīts Japānas kapitulācijas akts.
Precības
labot šo sadaļu1947. gadā apprecējās ar princesi Elizabeti. Pirms laulībām pieņēma uzvārdu Mauntbatens (pēc Pirmā pasaules kara angliskoto mātes Batenbergas uzvārdu) un pārgāja no pareizticības uz anglikānismu. Vēl viņš atteicās no Grieķijas prinča un Dāņu prinča tituliem un pieņēma Lielbritānijas pilsonību. Karalis Džordžs VI pirms laulību noslēgšanas piešķīra topošajam znotam Edinburgas hercoga titulu.
Filipam un Elizabetei ir četri bērni — Čārlzs III, princese Anna, Endrū, Jorkas hercogs un Edvards, Edinburgas hercogs.
1957. gadā, pēc sievas kāpšanas tronī, no viņas ieguva Lielbritānijas prinča titulu (ierasti tas tiek piešķirts tikai karaliskā ģimenē dzimušajiem).
Pirmais no britu karaliskās ģimenes, kas 1973. gadā apmeklēja PSRS.[2]
No 1991. līdz 1996. gadam bija Pasaules Dabas Fonda prezidents, pirms nāves pildīja daudzus sabiedriskos pienākumus.
Nāve
labot šo sadaļuPrincis Filips nomira 2021. gada 9. aprīlī no vecuma,[3] divus mēnešus pirms 100 gadu jubilejas. Divus mēnešus iepriekš Filips ticis hospitalizēts infekcijas dēļ. Karaļnams norādījis, ka tas nenotika jaunā koronavīrusa iespaidā.[3] Elizabete II hercoga Filipa aiziešanu no dzīves aprakstījusi kā "milzīgu tukšumu savā dzīvē".[4]
Priekšteči
labot šo sadaļuGan Filips, gan karaliene Elizabete II ir karalienes Viktorijas mazmazbērni, Elizabete pēc izcelsmes no Viktorijas vecākā dēla, Eduarda VII, un Filips pēc izcelsmes no Viktorijas otrās meitas, Princeses Alises (1843—1878). Abi ir cēlušies arī no Dānijas karaļa Kristiana IX (1863—1906).[5]
Filips ir arī saistīts ar Romanovu dinastiju, caur saviem abiem vecākiem. Viņš bija Krievijas imperatora Nikolaja I mazmazdēls caur sava tēva māti Krievijas lielhercogieni Olgu Konstantinovnu (1851—1926).[6] Viņa vecāmāte mātes pusē bija Hesenes un Reinas princese Viktorija (1863—1950), kura bija Aleksandras Fjodorovnas (sākotnēji Hesenes un Reinas princese Aliksa) māsa, un sieva Nikolajam II.
1993. gadā zinātnieki varēja apstiprināt vairāku Romanovu ģimenes pārstāvju mirstīgo atlieku identitāti vairāk kā septiņdesmit gadus pēc viņu nāves 1918. gadā, salīdzinot viņu mitohondriju DNS ar dzīviem radiniekiem, tostarp Filipu. Filips, Aleksandra un viņas bērni ir cēlušies no Lielbritānijas princeses Alises, karalienes Viktorijas meitas.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Naval career». Official website of the British Monarchy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. maijs. Skatīts: 2010. gada 7. maijs.
- ↑ Принц, шпионы и КГБ Источник: The Guardian (krieviski)
- ↑ 3,0 3,1 «99 gadu vecumā miris Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs princis Filips». lsm.lv. LSM. 2021. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 9. aprīlī.
- ↑ «Prinča Filipa nāve karalienes Elizabetes II dzīvē "atstājusi milzīgu tukšumu"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-17.
- ↑ Queen Alexandra of Yugoslavia quoted in Heald, p. 57.
- ↑ Hugh (ed.) Montgomery-Massingberd. Burke's Royal Families of the World, 1st edition. London : Burke's Peerage, 1977. 469–474. lpp. ISBN 0-85011-023-8.
- ↑ Gill, Peter; Ivanov, Pavel L.; Kimpton, Colin; Piercy, Romelle; Benson, Nicola; Tully, Gillian; Evett, Ian; Hagelberg, Erika et al. (February 1994). "Identification of the remains of the Romanov family by DNA analysis". Nature Genetics 6 (2): 130–135. doi:10.1038/ng0294-130. PMID 8162066.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Princis Filips.
