1688. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1688. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.
Pasaulē: | 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691 |
Latvijā: | 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691 |
Laikapstākļi: | 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691 |
Sportā: | 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691 |
Kino: | 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691 |
Valdnieki labot šo sadaļu
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
Notikumi labot šo sadaļu
Nezināms laiks vai visa gada laikā labot šo sadaļu
- sakarā ar muižu redukciju un kadastru zviedru valdība veica Vidzemes arklu revīziju. Iepriekšējā bija veikta pirms 50 gadiem 1638. gadā.
- Priekulē tika pabeigta "Zviedru vārtu" būve.
- Šlokenbekas mužā ziemeļu un dienvidu sienās tika izbūvēti jauni vārti, kā arī tika veiktas vēl citas pārbūves.
- pēc arhitekta Martina Knoha projekta tika pabeigta Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa celtniecība.
- tika pabeigta Burtnieku baznīcas pārbūve.
- pēc 1686. gada kara postījumiem tika atjaunota Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca.
- uz citu vietu tika pārvietota Daugavgrīvas cietokšņa baznīca — paralēli kurtīnei starp bastioniem Ziemeļi un Jūras zvaigzne.
- Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu. Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā.
- Pirmo skolu Koknesē luterāņu bērniem atvēra Ernsts Gliks.
- Piņķu apkārtnē skolotāja Johana Berga mājā, Skārduciemā, mācījās 12 bērni.
Janvāris labot šo sadaļu
- 11. janvāris — apmeklējot Kuldīgu Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs uz brīvļaužu lūgumu paziņoja muižas junkuram: "Lūdzējiem, Kuldīgas iecirkņa brīvļaudīm neuzlikt nekā no jauna un viņus neapgrūtināt vairāk par to, ko viņiem senāk pienācās izpildīt."[1] Tādējādi hercogs neļāva muižniekiem ierobežot pārējo iedzīvotāju tiesības.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 16. jūnijs — Šmols no Tobago ar precēm izbrauca uz Ventspili.
Augusts labot šo sadaļu
- 23-24. augusts — arklu revīzijas ietvaros tika veikta Cēsu pils revīzija. Tās rezultātā tika konstatēts, ka ritmeistara Grabova jātnieku rota, kas bija nomitināta Cēsīs, pili bija izdemolējusi un izlaupījusi.
Septembris labot šo sadaļu
- 18. septembris — Šmols no Tobago ieradās Ventspilī, nododot kuģi un preces Kurzemes hercogam.
Decembris labot šo sadaļu
- 11. decembris — Rīgā tika iesvētīta pēc Rīgas būvmeistara R. Bindenšū projekta uzceltā Jēzus baznīca, bet Trešā Adventa svētdienā amatā tika introducēts Liborijs Depkins (1661—1710), kuram ir liela nozīme latviešu draudzes attīstībā.
Statistiski dati labot šo sadaļu
Kultūra labot šo sadaļu
Zinātne labot šo sadaļu
- Tika nodrukāti Rīgas aptieku noteikumi.[3]
- Atkārtoti tika izdota Suntažu mācītāja Salomona Guberta grāmata "Ekonomiskā stratagēma jeb Tīrumu students" (Stratagema Oeconomicum oder Ackerstudent).
Dzimuši labot šo sadaļu
- 15. novembris — Kristīne Sofija, Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira meita (mirusi 1694).
Miruši labot šo sadaļu
- 5. janvāris — Nikolauss Vite fon Lilienaus, Zviedrijas karaļa galma ārsts Rīgā (dzimis 1618).
- 25. novembris — Sofija Amēlija, Kurzemes hercogiene, Frīdriha Kazimira pirmā sieva (dzimusi 1650).
Attēlu galerija labot šo sadaļu
-
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis. -
Šlokenbekas Ziemeļu vārtu tornis. -
Valmieras pils un pilsētas shēma.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jānis Juškēvičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē, Valstspapīru spiestuves izdevums, Rīga, 1931. g., 398. lpp.
- ↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.
- ↑ Ojārs Zanders "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" izd. Zinātne, 2000. g., 257.lpp.