1660. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1660. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija. Latvijas teritorijas austrumdaļu ar vairākām pilsētām bija pakļāvusi Krievijas cariste.

Pasaulē:	1657 1658 1659 - 1660 - 1661 1662 1663
Latvijā:	1657 1658 1659 - 1660 - 1661 1662 1663
Laikapstākļi:	1657 1658 1659 - 1660 - 1661 1662 1663
Sportā:	1657 1658 1659 - 1660 - 1661 1662 1663
Kino:	1657 1658 1659 - 1660 - 1661 1662 1663

1660. gada Jelgavas plāns.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans II Kazimirs Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs, pēc kura nāves varu pārņēma Kārlis XI.
• Latvijas teritorijas iekaroto austrumdaļu pārvaldīja Krievijas cars Aleksejs I Romanovs

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Beidzoties Otrajam Ziemeļu karam, hercogs Jēkabs nekavējoties sāka sarunas ar holandiešiem par koloniju atgūšanu. Gubernators Štīls no Kurzemes devās atpakaļ uz Gambijas upes grīvu. Holandieši atteicās viņam pakļauties, tomēr Štīlu militāri atbalstījuši vietējie afrikāņu valdnieki, kam bija labas attiecības ar kurzemniekiem. Īslaicīgi kurzemnieki atjaunoja Gambijas koloniju pārvaldīšanu.
• Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcai sāka būvēt zvanu torni.
• Pie Salas kroga (Jēkabpils), glābdamies no ticības vajāšanām savā tēvzemē, apmetās pirmie krievu vecticībnieki.
• (vasara) No vajāšanām bēgušie vecticībnieki, kas bija apmetušies Liginišķu sādžā (Grīva), uzcēla Kurzemes hercogistē pirmo vecticībnieku dievnamu. Par dievnama pirmo pārzini kļuva priesteris Terentijs.
• Jelgavā tika izveidota ūdensapgādes sistēma. Svētes upes ūdeni pa atklātu Jēkaba kanālu un apakšzemes urbtām koka caurulēm pašteces ceļā pievadīja atsevišķiem namiem un pilsētas ielās ierīkotiem sūkņiem.

Janvāris

• janvāris — sākās miera sarunas Olivas klosterī pie Dancigas. Tomēr vienošanās netika panākta. Zviedri pretojās Kurzemes kanclera Felkerzāma prasībai atbrīvot hercogu Jēkabu, piešķirot tam iepriekšējās tiesības. Zviedru vēlme bija Kurzemi pakļaut Zviedrijai. Tāda bija Kārļa X griba.
• 9.-10. janvāris — zviedru garnizons ģenerāļa Meiera vadībā kapitulēja un pameta Jelgavu, un pilsētu ieņēma poļu karaspēks ģenerāļa Poļubinska vadībā. Pilī tagad uzturējās poļu garnizons, ko komandēja pulkvedis Bremers.

Februāris

• 14. februāris — mēra epidēmija. Bauskas pilsētas maģistrāts liek uzsākt uz ielām esošo līķu savākšanu un apbedīšanu. Tikai viena mēneša laikā tiek apbedīti 227 mēra upuri.
• 20. februāris — poļu spēki pieveda pie Bauskas papildus lielgabalus un mortīras. Taču Bauskas pils apšaude no visām cetrām pusēm būtiskus rezultātus nedeva.
• 23. februāris — nomira ar vēdertīfu saslimušais Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs, kā rezultātā Zviedrija kļuva piekāpīgāka Olivas miera sarunās.

Marts

• 7. marts — zviedri no Bauskas pils apšaudot ar degbumbām Bauskā izvietotos lietuviešu huzārus aizdedzināja pilsētu. Rezultātā ¾ Bauskas iedzīvotāju palika bez pajumtes. Sāka izplatīties epidēmija, kas aiznesa vairāk kā 1200 latviešu dzīvības (neskaitot citas tautības).
• 8. marts — Bauskas aplenkšana tika pārtraukta un lietuviešu spēki Paca vadībā atkāpās uz dienvidaustrumiem no Bauskas.

Aprīlis

• 5. aprīlis — miera konference Olivas klosterī izlēma hercoga restitūciju.
• 30. aprīlis — Olivas pamiera līgumā tika no jauna apliecinātas hercoga Jēkaba tiesības uz Pilteni.

Maijs

• 3. maijs — noslēgts miera līgums starp Zviedrijas karalisti no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses, kas izbeidza Otro Ziemeļu karu. Tas tika noslēgts Olivas klosterī netālu no Dancigas Prūsijā (tagad Gdaņskā Polijā), tāpēc saukts par Olivas miera līgumu.
• 9. maijs — Narvas zviedru gubernators ģenerālleitnants Helmsfelds noņēma apcietinātajam hercogam Jēkabam un viņa kalpotājiem apsardzi. Tomēr hercogs nebija iespēju nekavējoties doties ceļā, jo trūka pasta pajūgu un kariešu.
• 27. maijs — tika noslēgts Kopenhāgenas miera līgums, kas pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju

Jūnijs

• 3. jūnijs — pēcpusdienā plkst. trijos hercogs Jēkabs ar savu ģimeni un kalpotājiem pēc trimdā pavadītā laika devās atceļā uz Kurzemes hercogisti. Pavadot hercogu no Ivangorodas, viņam tika parādīts pienācīgais gods – salutēja 108 lielgabali no Ivangorodas un Narvas cietokšņu rondeļiem. Hercoga karavānu pavadīja zviedru konvojs - jātnieku rota uz 60 zirgiem un 70 vīru liela kājnieku rota.
• 9. jūnijs — hercoga Jēkaba karavāna sasniedza Mārdu muižu vienu jūdzi no Rēveles (Tallina).
• 10. jūnijs — pēc dievkalpojuma un pusdienām hercoga Jēkaba ekipāžas devās ceļā. Pretī no Rēveles izbrauca Rēveles komandants pulkvedis Ferzens, gubernators Vilhelms Ulrihs ar virsniekiem, Rēveles rātskungi ar namniekiem zirgos un daudzas karietes. Ap saules rietu hercoga Jēkaba ģimene svinīgi, lielgabalu salūta sveikta, iebrauca Rēvelē un apmetās pilī. Narvas konvojs no Rēveles devās atpakaļ.
• 12. jūnijs — Hercoga ģimene no Rēveles devās tālākā ceļā.
• 17. jūnijs — notika svinīga Hercoga ģimenes iebraukšana Pērnavā.
• 20. jūnijs — hercoga Jēkaba ekipāžas sasniedza Salacgrīvu. Šeit ieradās kurjers ar vēstuli no zviedru ģenerālfeldmāršala Duglasa.
• 22. jūnijs — hercoga Jēkaba ģimene devās tālākā ceļā, pārcēlās pāri Salacai un ieradās Vilkmuižā, kur hercoga ģimeni sagaidīja Rīgas rātes pilnvarotās personas, kas sniedza mielastu. Šeit hercogiene saņēma sēru vēsti, ka mirusi viņas māte, Brandenburgas kūrfirsta atraitne Elizabete Šarlote.
• 23. jūnijs — hercoga Jēkaba ģimene pārnakšņoja landmāršala fon Mengdena muižā (Sējas novads).
• 24. jūnijs — hercogs Jēkaba iebrauca Rīgas birģermeistaram Flīgelim piederošajā muižā, kur pats birģermeistars sagaidīja hercogu un sniedza visai svītai pusdienas. Pret vakaru hercogs sasniedza Vilka krogu Gaujas krastā, kur pavadīja nakti. Šeit hercogam pretī bija izbraucis Rīgas gubernators Lībstens, baronese Ungerna, kas bija regulāri apciemojusi hercogieni gūsta Rīgas periodā, kā arī daudzi virsnieki no Rīgas un daži Kurzemes muižnieki, kas sveica hercogu ar laimīgu atgriešanos. Visu nakti tika celta pāri Gaujai hercoga bagāža.
• 25. jūnijs — hercogs Jēkabs nobrauca divas jūdzes un šķērsoja Bukultu (Neu-Műhl) upi un pusdienoja Bukultu krogā. Te hercogam stādījās priekšā landrāts Mengdens, viņa dēls landmaršals Mengdens, kā arī daudzi Rīgas un Jelgavas tirgotāji. Apsveicēju vidū bija arī krievu tirgotāju grupa, kas līdz šim sekmīgi tirgojās Kurzemes hercogistē. Tie pēc krievu paraduma, ar galvu līdz zemei klanīdamies, pasniedza hercogam dažas sabuļu un sermuļu ādas. Pēc pusdienām hercogs, visu pavadīts, devās tālāk. Pusceļā līdz Rīgai hercogu sagaidīja ģenerālfeldmāršals Duglass ar savu militārpersonu un Rīgas birģeru svītu. Tā ar cienījamu pavadonību un apliecinot neparastu prieku ar lielu līksmību, ko pastiprināja dubultā zalve no visiem Rīgas lielgabaliem, vakarpusē norisinājās hercoga iebraukšana Rīgā. Hercogu sveica gan ceļos nometušies, gan stāvoši ar gaisā paceltām rokām, gan smiedamies, gan raudādami divi tūkstoši Kurzemes zemnieku, kas kara apstākļos no bada posta bēgdami bija sabēguši Rīgā, kur viņus visu laiku ar pārtiku apgādāja Rīgas rāte.

Jūlijs

• 7. jūlijs — hercogu Jēkabu un viņa svītu līdz Daugavas krastam pavadīja gan feldmāršals Duglass ar saviem pavadoņiem, gan Rīgas dāmas. Otrā Daugavas krastā hercogu sagaidīt līdz ar citiem Kurzemes augstmaņiem bija ieradies landhofmeistars Reke, landmāršals Rummels, kā arī Piltenes novada landrāts Vīgands. Hercogu gaidīja grezna kariete ar logiem un aizjūgtiem skaistiem bēriem zirgiem, kā arī sešas citas karietes pārējai hercoga svītai. Līdz vakaram tika sasniegta Klīvmuiža (Lielupes labajā krastā pretī Kalnciemam), kur pārgulēja nakti.
• 9. jūlijs — pēc pusdienām hercoga Jēkaba ģimene brauca uz Bērzi, kur hercogu sagaidīja kanclers Felkerzāms, Kurzemes hercogistes amatpersonas un vairāki muižnieki, kā arī pulkvedis Lībeks (Aklais leitnants) ar 4 karogiem. Kanclera apsveikuma runa ilga vairāk par pusstundu, pēc tam pusdienoja un turpināja ceļu uz Dobeli, kur ierīkojās uz naktsguļu. Dobeles pils bija tā nopostīta, ka tai vairs nebija neviena loga, nevienu durvju vērtnes.
• 10. jūlijs — hercogs ar ģimeni uzturas Dobelē.
• 11. jūlijs — pēc abiem sprediķiem (hercogienei reformātu, hercogam luterāņu) un brokastīm hercoga Jēkaba ģimene brauca uz Auci, kur arī pārnakšņoja.
• 12. jūlijs — hercoga Jēkaba ģimene nakšņoja Lutriņos, bet lielākā daļa kalpotāju un bagāžas tika nosūtīta uz Saldu, kur baku sērgas dēļ palika hercoga ģimene.
• 13.-14. jūlijs — hercoga Jēkaba svīta uzturas Skrundā.
• 15. jūlijs — hercoga Jēkaba ģimene uzturas Tadaiķos.
• 16. jūlijs — pēc pusdienu ieturēšanas hercogs Jēkabs ar visu svītu sasniedza sava ceļojuma galamērķi – Grobiņu.
• 17. jūlijs:
  • 17. jūlijs tika pasludināts un turpmāk tika svinēts kā Kurzemes atbrīvošanas diena no zviedriem. Grobiņas pils kļuva par hercoga Jēkaba rezidenci un tāda palika līdz pat 1661. gada oktobrim, kad hercogs pārcēlās atpakaļ uz Jelgavu.
  • saskaņā ar Olivas miera līguma noteikumiem starp Kurzemes hercogisti un Zviedriju Bauskas pili pameta zviedru karaspēks, kurš tur atradās kopš abu valstu militārā konflikta sākuma 1658. gadā. Bauskas tiesas sekretārs no zviedru virsnieka Kristiana Šrēdera pārņēma pilī esošos ieročus un munīciju.
• 21. jūlijs — hercogs Jēkabs rakstīja landmāršalam Vilhelmam fon Rummelam vēstuli un uzdeva viņam nokomplektēt 500 vīru lielu rotu Grobiņas pils apsardzībai.
• 24. jūlijs — Liepājā kāda anonīma persona, kas sevi apzīmējusi par “kādu labu draugu” ir uzrakstījusi aprakstu par hercoga Jēkaba braucienu mājās no zviedru gūsta. Šis apraksts uz 8 lapām tika iespiests Kēnigsbergā.
• 31. jūlijs — hercogs Jēkabs rakstīja no Grobiņas, ka kara laikā bojā gājuši daudzi kuģi. Lieli zaudējumi hercogam radušies Mēmeles pils ugunsgrēkā. Sadeguši arī visi kuģi, kas bijuši Mēmelē.

Augusts

• 3. augusts — hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Amsterdamas tirgotājam Bērendam Frēzenam, ka lopi kara laikā ir iznīcināti un tāpēc lūdza viņu iepirkt un ar pirmo kuģi atsūtīt hercoga muižām vajadzīgās 300 cūkas.
• 5. augusts — Grobiņā sanāca apvienotais Kurzemes un Piltenes novada landtāgs.
• 6. augusts — Grobiņā hercogs Jēkabs apstiprināja dokumentu, ar kuru galma gleznotājam un Jelgavas akcīzes rakstvedim Magnusam Hibeusam tika nodota zeme 51 gabalu apmērā ar vienu zemnieku mūža lietošanā.
• 13. augusts — hercogs Jēkabs un Grobiņas landtāga delegāti parakstīja landtāga lēmumu. Landtāgs pieņēma lēmumu par jātnieku dienesta (Rossdienst) iesaukšanu. Tas noteica, ka “ikviens [muižnieks] pildīs noteikto pienācīgo jātnieku dienestu, proti, apgādās vienu labu vīru vācu svārkos un zābakos ar labu zirgu, labiem segliem, zobenu un pāri pistoļu līdz ar vienu vācu vai nevācu kalpu – kājnieku ar šaujamieroci un zobenu, sarkanos vācu svārkos, kurpēs un zeķēs. Tāpat viņiem pārtika un munīcija 4 nedēļu laikā, bet, jo ātrāk, jo labāk, ir neiztrūkstoši jānogādā Jelgavā. Par vilcināšanos vainīgie tiks sodīti ar 100 dālderiem. Kad zemei briesmas būs garām, tad jātnieki un kājnieki nekavējoties tiks atlaisti /../ Uz tām vietām, kur jātnieki tiks izvietoti ziemas mītnēs, jānogādā zirgiem siens /../”
• 14. augusts — hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja vēstules Dancigas, Kēnigsbergas un Mēmeles tirgotājiem, lai uzzinātu, kādas iespējas pārdot auzas. Hercogs gribēja pārdot 150 lastu auzu no savām muižām.
• 31. augusts — poļi nodeva Jelgavas pili hercogam Jēkabam.

Oktobris

• 9. oktobris — hercogs Jēkabs ieradās Jelgavā un no šejienes nosūtīja uzdevumu Bauskas pilskungam un komandantam inventarizēt un savest kārtībā Bauskā esošo militāro inventāru – lielgabalus, lodes, granātas un citus aizsardzības piederumus.
• 31. oktobris — hercogs Jēkabs rakstīja Ventspils štrandfogtam, lai viņš nodrošinātu kapteini Lorencu Zensenu ar kuģim "Crocodilla" vajadzīgo pārtiku.

Novembris

• 2. novembris — hercogs Jēkabs rakstīja kapteinim Jakobam Dausenam uz Amsterdamu, lai viņš brauc uz Nanti vai Bordo Francijā un iepērk vienu kuģa kravu sāls un 20 mucas vīna.
• 12. novembris — hercogs Jēkabs no Lutriņiem, kur viņš uzturējās kārtojot turienes manufaktūru darba jautājumus izsludināja nākamā landtāga sasaukšanu Grobiņā 1661. gada 7. janvārī.
• 15. novembris — hercogs Jēkabs no Lutriņiem deva rīkojumu Bauskas pilskungam Vilhelmam Korfam veikt pasākumus landtāga nodrošināšanai Bauskas draudzē.
• 22. novembris — hercogs Jēkabs uzturējās Kalnmuižā, no kurienes sarakstījās ar landmāršalam Vilhelmu fon Rummelu.

Decembris

• 1. decembris — hercogs Jēkabs uzturējās Ekendorfā (Ozolmuiža pie Tukuma).
• 18. decembris — hercogs Jēkabs no brauciena pa Kurzemes hercogisti bija atgriezies Grobiņā.
• 29. decembris — hercogs Jēkabs Pēterim Koskulam lika piegādāt priekš Pētera Batena 30 vezumus malkas.
• 30. decembris — hercogs Jēkabs lika izsniegt podniekam Mihaelam Brandnisam 1 podu (Ließpfund – 20 mārciņas) sviesta, 1 podu sāls, ¼ mucas mencu un 1 podu kaltētu mencu.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 36 lasti rudzu, (lasts rudzu - 45 pūri).

Kultūra

• Jelgavā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve Mihaēla Karnala vadībā.

Dzimuši

• 27. jūlijs — Johans Reinholds fon Patkuls, vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem (miris 1707).
• 26. augusts (kristīts) — Johans Sefrenss, tēlnieks, Nikolasa Sefrensa vecākais dēls.

Miruši

• 13. februāris — Kārlis X Gustavs Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis, vienlaikus bija arī valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā (dzimis 1622).