Atvērt galveno izvēlni
Teritoriālās izmaiņas pēc Olivas miera līguma. Tumši zilā krāsā Zviedrijas ieguvumi, gaiši zilā Brandenburgas-Prūsijas ieguvumi. Krievijas okupētās teritorijas (zaļganā krāsā) Polija-Lietuva atguva pēc Andrusovas pamiera 1667. gadā.


Olivas miera līgums (zviedru: Freden i Oliwa, poļu: Pokój oliwski) bija 1660. gada 3. maijā noslēgts miera līgums starp Zviedrijas karalisti no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses, kas izbeidza Otro Ziemeļu karu (1655—1660). Tas tika noslēgts Olivas klosterī netālu no Dancigas Prūsijā (tagad Gdaņskā Polijā).

Līguma satursLabot

 
Vienas Olivas miera līguma lappuses attēls.

Līgumā Polijas karalis Jans II Kazimirs Vāsa atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas karaļa troni. Tika starptautiski apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Zviedru Vidzemi un Rīgas pilsētu. Tika apstiprinātas Brandenburgas kūrfirsta mantojuma tiesības uz Prūsijas hercogisti.

Līgumu parakstīja un apzīmogoja Polijas karalis Jans II Kazimirs, Zviedrijas karaļa Kārļa XI vārdā Magnuss Delagardijs, Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns un Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds I Hābsburgs.

Miera līgumi starp citām valstīmLabot

 
Miera līguma parakstīšanas istaba Olivas klosterī.

1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija Kardisas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. Andrusovas pamiers 1667. gadā pārtrauca karu starp Krieviju un Poliju-Lietuvu.

Ārējās saitesLabot