1659. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1659. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Otrais Ziemeļu karš.
| Pasaulē: | 1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662 |
| Latvijā: | 1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662 |
| Laikapstākļi: | 1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662 |
| Sportā: | 1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662 |
| Kino: | 1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662 |
Valdnieki labot šo sadaļu
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans II Kazimirs Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs.
Notikumi labot šo sadaļu
1659. gada 9. oktobrī zviedru sagūstīto Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu un viņa ģimeni no Jelgavas pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā deportēja uz Ivangorodas cietoksni Ingrijas rietumos.[1] Šajā laikā Nīderlande, kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo Tobago koloniju, bet zviedru uzpirktie pirāti ieņēma Jēkaba fortu Gambijā. Roberta Duglasa komandētā Zviedrijas armija okupēja Zemgali un daļu Kurzemes līdz 1659. gada beigām, kad tos piespieda atkāpties lietuviešu karaspēks kopā ar latviešu zemessargiem. Zviedru Jelgavas pils garnizons kapitulēja tikai 1660. gada janvārī.[2]
Kultūra labot šo sadaļu
Zinātne labot šo sadaļu
Dzimuši labot šo sadaļu
Miruši labot šo sadaļu
Attēlu galerija labot šo sadaļu
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 311. sleja.
- ↑ Robert I. Frost: The Northern Wars — War, State and Society in Northeastern Europe, 1558—1721, London/ New York 2000, S.12f