Šengenas zona
Šengenas zona (angļu: Schengen Area, franču: Espace Schengen, vācu: Schengen-Raum, itāļu: Spazio Schengen) ir bezvīzu ceļošanas zona Eiropā, kurā dalībvalstis ir atteikušās no iekšējām robežkontrolēm un uzņēmušās kopēju ārējo robežu kontroli. Šī zona ir nosaukta Luksemburgas pilsetas Šengenas vārdā, kur 1985. gadā tika parakstīta Šengenas līgums. Sākotnēji Šengenas zona tika izveidota, lai atvieglotu cilvēku pārvietošanos starp dalībvalstīm un veicinātu saimniecisko un kultūras sadarbību. Pašreizējā Šengenas zona ir izveidota balstoties uz vienošanām un līgumiem starp dažādām Eiropas valstīm. Lai iestātos Šengenas zonā, valstij ir jāizpilda noteikti kritēriji attiecībā uz robežkontroli, drošību un vīzu politiku.[2]
 Šengenas zonas karte
Šengenas zona Valstis de facto iesaistītas Valstis, kuras ir Šengenas zonā gaisa un jūras satiksmē ES dalībvalstis ar līgumu apņēmušās nākotnē pievienoties Šengenas zonai | |
| Daļa no |
 Eiropas Savienības politikas |
|---|---|
| Tips | Atvērto robežu zona |
| Izveidota | 1995. gada 26. martā |
| Dalībvalstis |
29 valstis
|
| Platība | 4,595,131 km2 (1,774,190 sq mi) |
| Iedzīvotāju skaits | 453 234 255 |
| Blīvums | 98,7/km2 |
| IKP (Nomināli) | US$19.213 triljoni[1] |
2024. gadā Šengenas zonā ietilpst 25 Eiropas Savienības dalībvalstis — Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kuras nav ES dalībvalstis. Pēdējā valsts, kura kļuvusi par par Šengenas zonas dalībnieci, ir Horvātija, kas pievienojās līgumam 2023. gada 1. janvārī.[3] 2024. gada 31. martā šai zonai daļēji pievienojās Bulgārija un Rumānija, taču to sauszemes robežas joprojām paliek kontrolētas un pārrunas par pilnīgu iekļaušanos turpinās.[4]
Austrija ilgstoši bloķēja Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas zonā, norādot uz lielo migrantu skaitu, kas caur šīm abām Balkānu valstīm nelegāli nokļūst ES. Taču pēc 22. novembrī Budapeštā notikušās Austrijas, Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas iekšlietu ministru sanāksmes Austrija atcēla savus iebildumus.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «World Economic Outlook Database, October 2023». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2024. gada 31. marts.
- ↑ Eiropas Savienības Padome: Šengenas zonas skaidrojums. Skatīts: 2024-04-23.
- ↑ «Eiropas Savienība apstiprina Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai, bet atsaka Bulgārijai un Rumānijai». lsm.lv. Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ «Bulgārija un Rumānija daļēji pievienojas Šengenas zonai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ Bulgārija un Rumānija drīzumā varētu kļūt par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībvalstīm lsm.lv 2024. gada 22. novembrī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šengenas zona.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |