Filips Pauluči

Filips Pauluči (krievu: Филипп Осипович Паулуччи; dzimis 1779. gada 11. septembrī Modēnā, miris 1849. gada 25. janvārī), arī Filipo Pauluči delle Ronkole (itāļu: Filippo Paulucci), bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks. Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators no 1812. līdz 1830. gadam.

Filips Pauluči
Filippo Paulucci delle Roncole
Personīgā informācija
Dzimis	1779. gada 11. septembrī Modēna (tagad Itālija)
Miris	1849. gada 25. janvārī (69 gadi) Nica (tagad Francija)
Tautība	itālis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe	ģenerālis (Sardīnija) ģenerāladjutants (Krievijas Impērija)
Valsts	Sardīnijas Karaliste (1785–93, 1829–49) Austrija (1800) Itālijas Karaliste (1861—1946) (1806) Krievijas Impērija (1807–29)
Kaujas darbība	Pirmās koalīcijas kari (1792–1797) Krievu-turku karš (1806-1812) Somijas karš 1812. gada karš

Dzīvesgājums

Dzimis 1779. gadā Modēnā dižciltīgā itāļu ģimenē. Pēc tēva nāves 1785. gadā viņš kļuva par Sardīnijas karaļa galma pāžu, vēlāk uzsāka militāro karjeru. No 1792. gada kā pusaudzis piedalījās karos pret revolucionārās Francijas armiju. Franču okupētajā Itālijas daļā (itāļu: Repubblica Cisalpina) organizēja sacelšanos, tādēļ Otrās koalīcijas kara laikā 1799. gadā bija spiests bēgt uz Austriju. Trešās koalīcijas kara sākumā 1803. gadā iestājās Bavārijas karalistes armijā, 1804. gadā Vīnē apprecējās ar vācbaltieti Vilhelmīni Francisku fon Koskuli (Wilhelmina Franziska von Koskull). Pēc Svētās Romas impērijas armijas 1805. gada sagrāves Austerlicas kaujā 1807. gadā viņš pārgāja Krievijas Impērijas karadienestā un cīnījās pret Napoleona koalīciju Balkānos. 1808. gadā ieradās sievas dzimtajā pusē Kurzemes guberņā, ģenerāļa Fīdriha Vilhelma fon Bukshēvdena vadībā piedalījās Somijas karā pret Zviedriju. 1810. gadā viņu iecēla par Kaukāza armijas ģenerālkvartīrmeistaru (krievu: генерал-квартирмейстер). Krievu-turku kara (1806—1812) laikā kā Krievijas Impērijas armijas virspavēlnieks Gruzijā vadīja militārās operācijas pret Osmaņu impērijas armiju pie Karsas un pret Persijas armiju Karabahā.

Napoleona Bonaparta karagājiena uz Krieviju laikā 1812. gada oktobrī viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru. 1819. gadā Pauluči iecēla arī par Igaunijas un 1823. gadā — arī par Pleskavas gubernatoru.

1830. gadā Pauluči atgriezās Itālijā, kur bija Dženovas provinces ģenerālgubernators.

Piemiņa

Pauluči piemineklis (1851). Uz monumenta ir ierakstīta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī.

Līdz Pirmajam pasaules karam Pauluči vārdā bija nosaukts viens no Rīgas bulvāriem, tagadējā Merķeļa iela. 1851. gadā Vērmanes dārzā atklāja Pauluči pieminekli bez viņa attēla, uz monumenta ir vienīgi godināta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī. Pēc Pirmā pasaules kara glabājās Doma katedrāles galerijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piemineklim izgatavo kopiju, ko uzstāda Vērmanes dārzā, oriģināls atrodas Doma baznīcas krustejā.

Pirms marķīza Pauluči aizbraukšanas Vidzemes un Kurzemes guberņu ierēdņi viņam sagatavoja īpašu albumu ar šo provinču senajām pilīm. 2008. gadā Latvijas vēstures institūts izdeva 319 lappušu biezu grāmatu "Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma" = "Abbildungen der livlandischen Burgen im Album des Marquis Paulucci".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filips Pauluči.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis	Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators 1812—1830	Pēctecis: Kārlis Magnuss fon der Pālens