Gothards Vilhelms fon Bergs

Gothards Vilhelms fon Bergs (vācu: Gotthard Wilhelm von Berg, 1682—1756) bija Vidzemes landmaršals (1727-1730). Ērgļu pilsmuižas, Pāles (Sepkull), Mišleru (Schadenhof) un Streidas (Hessenhof) muižu īpašnieks.

Gothards Vilhelms fon Bergs
Gotthard Wilhelm von Berg
Personīgā informācija
Dzimis 1682. gada 12. jūnijā
Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1756. gada 2. februārī (73 gadi)
Ērgļu muiža, Rīgas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās muižnieks, politiķis
Vecāki Oto Reinholds fon Bergs,
Brāļi Nilss Vilhelms (pusbrālis)
Māsas Marija Helēna, Agneta (Margarēta), Marija Elizabete
Dzīvesbiedre Eva Helēna fon Helmersena
Bērni Magnus Johans fon Bergs u.c.[1]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1682. gada 12. jūnijā Nīderlandes armijas virsnieka Oto Reinholda fon Berga un viņa sievas Kristīnes, dzimušas fon der Pālenas, ģimenē. Lielā Ziemeļu kara laikā viņš dienēja Zviedrijas armijā (1702-1710). 1714. gadā salaulājās ar Evu Helēnu fon Helmersenu. 1722. gadā viņš nomāja no Tīzenhauzeniem Ērgļu muižu 1727. gadā viņu ievēlēja par Vidzemes landmaršalu, pēc viņš ilgstoši bija Vidzemes landrāts (1730-1747) un matrikulas komisijas (Matrikelkommission) loceklis. Kā Vidzemes bruņniecības priekšstāvis viņš piedalījās Krievijas impērijas ķeizarienes Annas kronēšanas (1730) un apbedīšanas (1740) ceremonijās Pēterburgā.[2]