Kaņiva
Kaņiva (ukraiņu: Канів) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala ziemeļos, Dņepras labajā krastā pie Kaņivas ūdenskrātuves 75 km no apgabala centra Čerkasiem. Kaņivas rajona centrs (rajonā neietilpst).
| Kaņiva | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
| Канів | |||
 Kaņivas upes kuģu stacija | |||
| |||
.svg)  Kaņiva | |||
 Kaņiva | |||
| Koordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E / 49.74472°N 31.45583°EKoordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E / 49.74472°N 31.45583°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals |
 Čerkasu apg. | ||
| Pirmoreiz minēta | 1078. gadā | ||
| Magdeburgas tiesības | 1601. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | 1796. gadā | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 17,42 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 23 503 | ||
| • blīvums | 1 448/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 19000—19009 | ||
| Tālruņu kods | +380-4736 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Kaņiva Vikikrātuvē | |||
VēstureLabot
Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta Pečeru paterikā, kas datēts starp 1074. un 1088. gadu. Minēta arī 1144. gadā, kad kņazs Vsevolods Oļgovičs dibinājis Svētā Jura baznīcu. 12. gadsimtā bijusi ievērojama apdzīvota vieta, kalpojusi kā Kijevas kņazu un polovciešu sūtņu oficiālā tikšanās vieta. Pilsēta vairākkārt nopostīta. 1320. gadā Kaņivu ieņēma lietuviešu kņazs Ģedimins un no 1362. gada tā bija Lietuvas Lielkņazistes pakļautībā. 16. gadsimtā Kaņiva kļuva par savdabīgu kazaku svētvietu, kur netālu no klostera apmetās tie Zaporožjes kazaki, kas vairs nevarēja piedalīties kaujās. 1601. gadā Kaņivai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1667. gadā Kaņiva nonāca Polijas sastāvā, bet no 1672. gada — Turcijas valdījumā. 1793. gadā, pēc Polijas otrās dalīšanas, Kaņiva nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Strauja pilsētas industriālā attīstība sākās 1964. gadā sakarā ar Kaņivas HES būvniecību. Mūsdienās pārtikas rūpniecības un enerģētikas centrs. Četrus kilometrus no pilsētas centra atrodas Ševčenko nacionālais rezervāts, kur 1861. gadā apglabāts ukraiņu dzejnieks Tarass Ševčenko.[2]
CilvēkiLabot
978. gadā netālu no pilsētas tika nogalināts Jaropolks Svjatoslavičs. Pilsētā apglabāts dzejnieks Tarass Ševčenko un rakstnieks Arkādijs Gaidars.
AtsaucesLabot
- ↑ http://www.ck.ukrstat.gov.ua/source/arch/2017/chisl_1704.pdf.
- ↑ «Історична довідка про місто КАНІВ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijā.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaņiva.
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)