Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Āzijas īsnagu ūdrs
Amblonyx cinereus (Illiger, 1815)
Āzijas īsnagu ūdrs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaŪdri (Lutrinae)
ĢintsĪsnagu ūdri (Amblonyx)
SugaĀzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus)
Sinonīmi
  • Aonyx cinerea
Izplatība
Āzijas īsnagu ūdrs Vikikrātuvē

Āzijas īsnagu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem un sver mazāk par 5 kg. Tas dzīvo purvos, dīķos, rīsa laukos, sazarotās upju grīvās un citās mitrās vietās. Tam nepatīk klajas, atklātas vietas, bez aizsega un aizvēja, tādēļ rīsa laukus izvēlas labāk par lielām upēm. Suga sastopama Bangladešas, Birmas, Indijas, Ķīnas dienvidu, Taivānas, Laosas, Malaizijas, Indonēzijas, Filipīnu, Taizemes un Vjetnamas teritorijās.[1]

Paplašinoties cilvēku saimnieciskai darbībai, samazinās ūdru dzīves telpa. Ūdri pamet arī piesārņotus ūdeņus. Lai gan suga ir aizsargājama gandrīz visās areāla valstīs, Āzijas īsnagu ūdrus dažos reģionos joprojām medī. Sugas izdzīvošana ir apdraudēta, un kopš 1977. gada tā ir ierakstīta CITES II pielikumā, kas norāda, ka sugai ne vienmēr draud izzušana, taču tirdzniecība ar kažokādām ir jākontrolē. Aizsargājamo teritoriju tīklu izveide, ūdru apdzīvoto teritoriju noteikšana par valsts un starptautiskas nozīmes mitrāju saskaņā ar Ramsaras konvenciju zināmā mērā ir apturējusi sugas dzīvotnes degradāciju.[2]

 
Āzijas īsnagu ūdram degungals bieži ir rozā krāsā
 
Āzijas īsangu ūdram aste sasniedz 1/3 daļu no visa ķermeņa garuma

Āzijas īsnagu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem.[3] Kopējais ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 94 cm, svars 2,7—5,4 kg.[4] Lai arī visiem ūdriem ir slaidi, gari ķermeņi, šai sugai tie ir proporcionāli slaidāki, atgādinot čūsku. Tie ir ļoti kustīgi un spēj apkopt savu kažoku jebkurā vietā uz ķermeņa.

Kažoka krāsa ir tumši pelēkbrūna, pavēdere un īpaši pakakle, un seja gaiši pelēka. Apmatojums ir īss, smalks, ļoti biezs un samtains. Kažoks ir dubults: īsāka pavilna un garāki akotmati, kas pasargā pavilnu no samirkšanas ūdenī. Galvas forma ir saplacināta un purns īss. Kakls resns un spēcīgs, vienā platumā ar galvu. Acis novietotas tuvāk viena otrai nekā parasti tas ir citiem ūdriem. Ausis ļoti mazas un apaļas, novietotas zemu uz galvas. Ienirstot ūdrs noslēdz nāsis un ausu atveres. Tā degungals ir pelēks vai rozīgs. Pie purna ir gari, jutīgi vibrisi, kas kalpo kā taustes orgāns, uztverot vismazāko gaisa vai ūdens kustību. Aste gara, konusveidīga un muskuļota, apmēram ⅓ daļa no visa ķermeņa. Zem astes Āzijas īsnagu ūdram ir smaržu sekrēta dziedzeris. Kad ūdrs peld ātri, tas sevi stumj uz priekšu ar astes propellerveida kustībām. Aste tiek lietota arī stāvot uz pakaļkājām, tad ūdrs pret to atbalstās.

Kā visiem ūdriem, tam ir īsas, spēcīgas kājas. Tā priekškāju pirkstiem nav nagu, kas ļauj labāk satvert gliemjus, krabjus un citus mazus ūdens dzīvniekus. Kopumā tā ķepas ir šauras un peldplēve savieno tikai pēdējo un priekšpēdējo pirkstu, kā arī peldplēve nav visa pirksta garumā.[5] Āzijas īsnagu ūdra pēdu apakšas ir ļoti jutīgas un pirksti bez peldplēvēm ir kustīgāki, kas ļauj tiem medījumu satvert ķepās, nelietojot ķeršanai muti.[5] Pakaļkājām ir mazi, neattīstījušies nagi, kas reti ir garāki par pirkstiem.

Āzijas īsnagu ūdrs ir daļēji sauszemes un daļēji ūdenī dzīvojošs dzīvnieks. Uz sauszemes tas pavada vairāk laika nekā ūdenī, un, salīdzinot ar citām sugām, tas ir sauszemi visvairāk mīlošais ūdrs.[6] Ūdeņu dubļainajos vai dūņām bagātajos krastos ūdrs izrok sev alu, kurā ierīko migu.

Āzijas īsnagu ūdri ir dienas dzīvnieki.[7] Būdami aktīvi gaišajā diennakts laikā, tie izvēlas dzīves telpu, kurā nenotiek cilvēku saimnieciskā darbība. Visvairāk laika tie pavada, kopjot savu kažoku, jo tīrs un sauss apmatojums ir to dzīves kvalitātes nosacījums. Pēc peldes ūdri purinās un vārtās pa zemi gar augiem, lai atbrīvotos no lielākā ūdens kažokā. Lai arī tiem patīk sauszeme, Āzijas īsnagu ūdri ir labi peldētāji. Lēnai peldēšanai tie izmanto visas 4 kājas, bet, peldot ātri, priekšķepas tiek piespiestas pie ķermeņa, un peldēšanu nodrošina pakaļkāju un astes kustības. Āzijas īsnagu ūdrs spēj ienirt līdz 6—8 minūtēm.

Āzijas īsnagu ūdri tāpat kā Brazīlijas dižūdri ir vissociālākie no visiem ūdriem. Mazuļus audzina abi vecāki. Reizēm iepriekšējā metiena mazuļi paliek kopā ar vecākiem un palīdz audzināt mazos ūdrēnus. Ģimenes grupā var dzīvot vairāk kā 20 ūdru.[8] Tāpat kā citas ūdru sugas, tie ir rotaļīgi dzīvnieki un tos bieži var novērot, slidinoties pa dubļainajiem krastiem vai spēlējoties vienam ar otru ūdenī, vai izpalīdzot otram kopt kažoku.

Komunikācija

labot šo sadaļu
 
Āzijas īsnagu ūdri veido pāri uz mūžu un mazuļus audzina kopīgi

Savā starpā Āzijas īsnagu ūdri sazinās ar balsi, smaržām un zīmēm. Ūdri ir pļāpīgi dzīvnieki. Tiem ir vismaz 12 atšķirīgas vokalizācijas. Tajā pašā laikā smaržu zīmes ir vissvarīgākās, iezīmējot teritoriju. Ar smaržu sekrētu tiek apsmidzināti koku stumbri, lielāki akmeņi, takas un ūdenstilpes piekraste. Āzijas īsnagu ūdri veido īpašas zīmes — kaudzes, kas tiek sastumtas no smiltīm, oļiem, zāles un dubļiem. Bara locekļi sazinās viens ar otru arī ar dažādām ķermeņa valodas zīmēm.

Āzijas īsnagu ūdri, atšķirībā no lielākās daļas pārējo ūdru, veido monogāmus pārus uz mūžu. Pārim mazuļi var dzimt 2 reizes gadā. Parasti piedzimst 1—6 mazuļi. Grūsnības periods ilgst 60 dienas. Tikko dzimuši ūdrēni ir nevarīgi, akli un bez zobiem. Tie sver apmēram 50 g. Pirmās nedēļas tie pavada alā, kamēr pēc 40 dienām tiem atveras acis. Māte tos zīda ar pienu ik pēc 3—4 stundām. Pēc 14 nedēļām māte tos pārtrauc zīdīt. Mazuļi sāk ēst pamatbarību, pēc 3 mēnešiem tie jau peld un medī paši. Mazuļi paliek kopā ar vecākiem līdz nākamajam metienam. Tēviņi palīdz mātītei iekārtot alu un migu, kā arī piedalās mazuļu barošanā pēc tam, kad to zīdīšana ir pabeigta. Āzijas īsnagu ūdri dzīvo 11—16 gadus.[4]

Āzijas īsnagu ūdrs pamatā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem: krabjiem, dažādiem vēžveidīgajiem, gliemjiem, un vardēm. To zobi ir piemēroti, lai sakostu cietās krabju bruņas. Pie iespējas īsnagu ūdri medī kukaiņus, grauzējus, čūskas un nelielas zivis, kā guramus, dubļbēdzes, čūskgalvas un samus.

Lai atrastu medījumu zem ūdens, ūdrs ar vibrisiem uztver visniecīgāko straumju kustību, tad medījums tiek ķerts ar priekšķepām daudz biežāk kā ar muti.[9] Tā kā starp pirkstiem tikpat kā nav peldplēvju, tie ir kustīgi un veikli. Āzijas īsnagu ūdri medī ne tikai skaidrā ūdenī, bet ierokas arī dubļos un dūņās, kur visbiežāk ir paslēpušies gliemji vai krabji un citi vēžveidīgie. Lai atvērtu gliemeņu vākus, ūdri tos sakož vai atstāj saulē karsēties līdz tie atveras paši.

Āzijas īsnagu ūdram ir 3 pasugas:[10]

  1. «Mammal Species of the World - Browse: cinerea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 7. novembrī.
  2. «Aonyx cinerea (Asian Small-clawed Otter, Oriental Small-clawed Otter, Small-clawed Otter)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. septembrī. Skatīts: 2009. gada 7. novembrī.
  3. «Small Mammals: Asian Small-Clawed Otter - National Zoo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. februārī. Skatīts: 2009. gada 7. novembrī. Teksts " FONZ " ignorēts
  4. 4,0 4,1 ADW: Aonyx cinerea: Information
  5. 5,0 5,1 «Asian Small-Clawed Otter (Aonyx cinerea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. decembrī. Skatīts: 2009. gada 7. novembrī.
  6. «Georgia Aquarium». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 7. novembrī. Teksts " Explore The Aquarium " ignorēts; Teksts " River Scout " ignorēts; Teksts " Atlanta Sightseeing " ignorēts
  7. Oriental Small-Clawed Otter: The Animal Files
  8. IUCN OSG - Aonyx cinereus
  9. «Asian Small Clawed Otter». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 7. novembrī.
  10. Aonyx cinerea, Oriental small-clawed otter

Ārējās saites

labot šo sadaļu