Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
| Sams Silurus glanis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Samveidīgās (Siluriformes) |
| Dzimta | Samu dzimta (Siluridae) |
| Ģints | Sami (Silurus) |
| Suga | Sams (Silurus glanis) |
| Izplatība | |
 Sarkanā krāsā apzīmēta sama apdzīvotā pamatteritorija Zilā krāsā apzīmētas sama apdzīvotās teritorijas jūras ūdeņos Oranžā krāsā apzīmētas sama apdzīvotās teritorijas, kurās samu introducējuši cilvēki | |
 Sams Vikikrātuvē | |
Sams ir sastopams plašā areālā centrālajā, dienvidu un Austrumeiropā, īpaši Baltijas jūras piekrastes upēs, kā arī Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Tas ir saldūdens un vāji sāļa ūdens iemītnieks. Sams ir vienīgā samveidīgā zivs, kas dzīvo Latvijā. Tas galvenokārt dzīvo Daugavas lielbaseina upēs. Atsevišķus eksemplārus reizēm noķer jūras piekrastē, kā arī Rīgas līča austrumu un dienvidu piekrastēs.[1]
Tikai jaunu samu gaļa ir piemērota cilvēku pārtikai, tas ir garšīgs, ja ir vieglāks par 15 kg. Ja sams ir lielāks, tad zivs ir ļoti trekna un cilvēkam ir grūti sagremojama. Sama ikri ir indīgi un nav lietojami pārtikā.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Samu var atpazīt pēc tā lielās, plakanās galvas un platās mutes, kas vērsta uz augšu.[2] Samam ir daudzi, sīki zobiņi un divas garas ūsas augšžoklī un četras īsākas apakšžoklī. Tam ir gara anālā spura, kas stiepjas līdz astes spurai, un maza, smaila muguras spura, kas novietota relatīvi tuvu galvai. Tā krūšu spuras ir slaidas un tiek izmantotas, lai satvertu medījumu. Spuras norobežo telpu, liekot zivij bēgšanai izvēlēties sama plati atplesto muti. Muguras spurai un sānu spurām ir stingrs, dobs, kaulains, dzelonim līdzīgs spuru balstošs stars. Tas kā īlens ir garāks par pārējo spuras formu un tiek lietots kā ass ierocis. Tam medīt palīdz arī ļoti labā dzirde. Samam nav zvīņu,[1] un tā zaļganbrūnā āda ir ļoti gluma. Lai gan krāsa ir dažāda atšķirīgās vidēs. Skaidros ūdeņos sams būs tumšāks, gandrīz melns, bet duļķainos ūdeņos tā āda ir brūngana. Vēders ir gaišs: balts vai pelēkdzeltens. Samam svars un augums nepieaug vienmērīgi, arī masas pieaugums ir atkarīgs no apstākļiem.
Sams var izaugt 3 metrus garš un svērt 150 kg. Tā ir otra lielākā saldūdens zivs Eiropā, bet lielākā Latvijā.[3] Par samu lielāka ir tikai beluga (tomēr beluga pārsvarā dzīvo jūrā, bet upēs ienāk tikai nārsta laikā). Tomēr sami ļoti reti izaug tik lieli. Pirmās rakstiskās liecības par milzīgiem samiem ir no 19. gadsimta. Kādā no senajiem 19. gadsimta aprakstiem tiek pieminēts sams, kas ir bijis 3 metrus garš un svēris 220 – 250 kg, vēl viens milzīgais sams tiek aprakstīts 1894. gadā, kas bijis 2,2 metrus garš un svēris 68 kg.[4] Dņepras upē 1856. gadā ir noķerts sams, kas bijis 5 metrus garš un svēris apmēram 400 kg.[5] Tomēr mūsdienās šos aprakstus neuzskata par patiesiem pierādījumiem, jo trūkst jebkādu fizisko liecību par šīm milzīgajām zivīm. Otrs iemesls, kādēļ šie apraksti netiek vērtēti kā ticami ir svara un garuma neatbilstība, salīdzinot ar mūsdienu lielajiem samiem. Šie apraksti vairāk līdzinās "makšķernieku stāstiem". Sams, kas ir 3 metrus garš, sver apmēram 150 kg, un sams, kas būtu 5 metrus garš, svērtu 700 kg vai vairāk.
Lielākā daļa samu ir 1,1—1,6 metrus gari, un sams, kas ir garāks par 2 metriem, ir ļoti reti sastopams. Ja sams ir 1,5 metrus garš, tad tā svars ir 15—20 kg, bet, ja sams ir 2,2 metrus garš, tas sver apmēram 65 kg.
Lai sams izaugtu lielāks kā 2 metri, tā dzīves apstākļiem ir jābūt ļoti labvēlīgiem augšanai. Vācijā lielākais noķertais sams mūsdienās ir bijis 2,49 m garš un svēris 89 kg. Itālijā, kur klimats ir maigāks un siltāks, lielākais sams ir svēris 144 kg, un tā garums bija 2,78 m garš.[6] Latvijā 2010. gadā tika noķerts rekordliels sams, kas bija 2,42 m garš un svēra 84,7 kg.[7]
Dzīvesveids
labot šo sadaļuSami dzīvo galvenokārt lēni plūstošās upēs un duļķainos, siltos un lielos ezeros. Medībās tas dodas pārsvarā naktī,[1] dienā uzturas ēnā zem biezi apaugušiem krastiem vai, ja ūdens ir pietiekami dziļš, upes dibenā kādā bedrītē, zem nogrimušiem kokiem un citās slēptuvēs. Sams ir slinka zivs, kas labprāt nekustas. Atšķirībā no citām zivīm sams nekad nelec, pat tad, kad peld tuvu ūdens virsmai. Tas parasti ir vienpatnis, un katram indivīdam ir sava teritorija, ko tas uzmana un sargā. Ūdeņos, kur netrūkst mazu zivju, samērā tuvu cits citam var dzīvot vairāki sami. Sams var sasniegt 30 gadu vecumu, nepārtraukti augot lielāks un lielāks.
Barība
labot šo sadaļuSams barojas ar dažādiem zemūdens tārpiem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem un zivīm. Lielie sami medī arī vardes, peles, žurkas, putnus, pat pīles.[8] Ļoti lieli eksemplāri var uzbrukt pat cilvēkam.[9] Sams medī arī mazākus savas sugas indivīdus. Garo ūsu pāri, kas aug no augšžokļa, tas izmanto, lai ūdenskrātuves dibenā atrastu iecienītu delikatesi - mazus bezmugurkaulniekus. Tomēr sama pamatbarība ir zivis. Sams barojas arī ar ūdenī iekritušiem lielākiem dzīvniekiem, kas ir beigti. Zvejnieki, lai noķertu lielu samu, par ēsmu mēdz izmantot trušu gaļu, aknas vai astoņkāji.
Vairošanās.
labot šo sadaļuDzimumgatavība samam iestājas 2—7 gadu vecumā, kad tas ir sasniedzis 35—108 cm garumu. Samu nārsts sākas aprīlī un ilgst līdz augustam, kad ūdens temperatūra ir 16—28 °C.[2] Šajā laikā mātīte iznērš ikrus upes vai ezera gruntī. Tēviņš viņai sagatavo ligzdu, ar apaļo galvu izurbjot smiltīs seklu padziļinājumu. Ligzda var atrasties gan 20 cm, gan 6 metru dziļumā.[2] Ikru skaits ir atkarīgs no mātītes lieluma , mēdz būt 100—370 tūkstoši: apmēram 30 000 ikru uz katru dzīvsvara kilogramu. Divas līdz desmit dienas, kamēr izšķiļas melni mazuļi, kas atgādina kurkuļus, tēviņš nevienu brīdi nepamet ikrus. Laiks, kāds nepieciešams, lai izzšķiltos mazuļi, ir atkarīgs no ūdens temperatūras. Ja ūdens līmenis krītas un ikriem draud palikšana sausumā, sama tēviņš ar asti kuļ ūdeni, lai ikri neizžūtu. Pēc izšķilšanās sama mazuļiem pašiem ir jāparūpējas par sevi. Vispirms viņi pārtiek no maziem bezmugurkaulniekiem, pakāpeniski sākot medīt lielākus dzīvniekus.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Kaulzivis (Osteichthyes)[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Silurus glanis (L.)
- ↑ Sams[novecojusi saite]
- ↑ Brehm, Alfred; Brehms Tierleben II - Fish, Amphibians, Reptiles 1
- ↑ Mareš, Jaroslav; Legendární příšery a skutečná zvířata, Prague, 1993
- ↑ Sterling Pub Co Inc (1983), ISBN 978-0-85112-235-9
- ↑ Lielākais sams Latvijā nokļūst Mārtiņa Rītiņa rokās
- ↑ Silurus glanis
- ↑ Waller-Wrestling im ungarischen Fischerteich
Ārējās saites
labot šo sadaļu- YouTube video of a giant Wels Catfish being caught
- Kā zivs jūtas ūdenī
- Sama foto Arhivēts 2012. gada 17. martā, Wayback Machine vietnē. (poga.lv)