Ādams Lēvenhaupts

Ādams Lēvenhaupts; Adam Ludwig Lewenhaupt
Personīgā informācija
Dzimis	1659. gada 15. aprīlī ; Kopenhāgena, Dānija
Miris	1719. gada 12. februārī (59 gadi); Maskava, Krievijas cariste (tagad Krievija)
Nodarbošanās	politiķis, karavīrs
Vecāki	Ludvigs Virihs Lēvenhaupts, Šarlote Suzanna Marija fon Hohenlohe-Noienšteine un Gleihene
Brāļi	Kārlis Jūlijs, Gustavs Frederiks
Dzīvesbiedre	Brita Doroteja Lēvenhaupta

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (zviedru: Adam Ludwig Lewenhaupt, 1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis. Piedalījās Lielajā Ziemeļu karā Latvijas teritorijā, bija zviedru ieņemtās Kurzemes un Piltenes gubernators (1702–1705, 1706–1709) un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1706–1709). Miris krievu gūstā Maskavā.

Dzīvesgājums

Dzimis Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gada 15. aprīlī zviedru ģenerālmajora Ludviga Viriha Lēvenhaupta un viņa sievas Šarlotes Suzannas Marijas ģimenē karaspēka kara nometnē pie Kopenhāgenas. Studēja Lundas (1671), Upsālas (1675) un Rostokas (1680) universitātēs. Bavārijas kūrfirsta Maksimiliāna II Emanuēla komandētā karaspēka sastāvā no 1684. gada piedalījās Lielā turku kara kaujās Ungārijā. Pēc tam kā Holandes armijas virsnieks piedalījās Pfalcas mantojuma karā pret Franciju (1688–1697), iegūstot pulkveža pakāpi. 1689. gadā apprecējās ar savu māsīcu Britu Doroteju Lēvenhauptu.

1697. gadā viņš atgriezās Zviedrijā, Lielajā Ziemeļu karā komandēja zviedru armijas korpusu Latvijas teritorijā. Zviedrijas karalis Kārlis XII viņu 1703. gadā paaugstināja ģenerālmajora pakāpē un iecēla par Jelgavas gubernatoru (1702–1705). Viņa vadībā zviedru karaspēks 1703. gada 18. marta kaujā pie Saločiem (lietuviešu: Saločių mūšis, zviedru: Slaget vid Saladen) sakāva apvienoto krievu un lietuviešu karaspēku Lietuvas lauka hetmaņa Gregora Antona Oginska vadībā.

1707. gadā izdotā ģenerāļa Lēvenhaupta latviski rakstītā pavēle

Kā Zviedru Kurzemes gubernators viņš 1704. gada 26. jūlijā sakāva krievu un lietuviešu karaspēkus kaujā pie Jēkabpils un 14. septembrī ieņēma Biržu pili. 1705. gada 16. jūlijā viņš uzvarēja krievu karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā Mūrmuižas kaujā, pēc tam viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1706–1709). 1706. gada martā Zviedru Vidzemes karaspēks Lēvenhaupta vadībā ieņēma Kurzemes un Žemaitijas teritoriju.

Karagājiena laikā uz tagadējās Ukrainas teritoriju ģenerālis Lēvenhaupts komandēja ap 16 000 lielu Baltijas provincēs mobilizētu armijas korpusu. Cieta zaudējumus 1708. gada 22. septembra kaujā pie Ļesnajas un 1709. gada 8. jūlijā Poltavas kaujā. Pēc Poltavas kaujas viņš vadīja zviedru un to sabiedroto atkāpšanos, tomēr bija spiests parakstīt Zviedrijas armijas kapitulāciju Dņepras krastā pie Perevoločnas.

Miris 1719. gada 12. februārī krievu gūstā Maskavā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ādams Lēvenhaupts.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kārlis Gustavs Frēlihs	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1706—1709	Pēctecis: Henriks Oto Albedils