Kārlis Gustavs Frēlihs
Kārlis Gustavs Frēlihs (vācu: Carl Gustaf Frölich, 1637—1714) bija vācu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks. Rīgas gubernators (1700—1706), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1702—1706).
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1637. gadā Zviedrijas armijas virsnieka Hansa Kristofera Frēliha (1602-1658) un viņa sievas Elizabetes, dzimušas fon Plesenas, ģimenē. 1676. gadā kļuva par Zviedrijas armijas pulkvežleitnantu, 1678. gadā par pulkvedi, 1693. gadā par ģenerālmajoru un Vesternorlandes, Jemtlandes un Herjedālenes vietvaldi.
Jaunais Zviedrijas karalis Kārlis XII 1698. gadā viņu iecēla par Helsingas pulka komandieri un pēc Lielā Ziemeļu kara sākuma 1700. gada 12. martā par Rīgas gubernatoru, paaugstināja par ģenerālleitnantu un piešķīra barona titulu.
No 1702. gada 18. aprīļa līdz viņš pildīja arī Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumus un Krievijas karaspēka iebrukuma laikā 1704. gadā viņu paaugstināja par infantērijas ģenerāli un Rīgas garnizona komandieri.
1706. gada 17. janvārī sakarā ar neveiksmīgu naudas reformas mēģinājumu viņu atcēla no ģenerālgubernatora amata, līdz Rīgas aplenkuma sākumam viņš atstāja Vidzemi un atgriezās Zviedrijā, kur mira 1714. gadā.
Literatūra labot šo sadaļu
- August Wilhelm Hupel. Historisch-Nachrichten von den chronologisch-biographische liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren Statthaltern und des zu Riga Schlosses zur Königl. schwedischen Regierungszeit. " Nordische Miscellaneen " St. 18-19, Rīga: Hartknoch 1789, p. 514-515
Atsauces labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Gustavs Frēlihs |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ēriks Dālbergs |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1702 — 1706 |
Pēctecis: Ādams Lēvenhaupts |