Tuklās šūnas

Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas. Atšķirībā no bazofilajiem leikocītiem tuklās šūnas necirkulē pa asinsriti un atrodas audos (ādā, gļotādā, apkārt sīkiem asinsvadiem)^[1]. Tuklās šūnas reaģē uz dažādām bojājošām iedarbībām, piedalās iekaisuma attīstīšanā, ir galvenās efektorās šūnas nekavējoša tipa hipersensitivitātē un ietilpst pirmajā aizsarglīnijā pret daudzšūnu parazītiem.^[2]

Apraksts

Tuklo šūnu diametrs variē no 10 līdz 20 µm. Tās ir ovālas ar bārkstainu virsmu. Membrānas fenotips izsakāms ar formulu FcεRI⁺ CD13⁺ CD29⁺ CD45⁺ CD117⁺ СD123⁺. Starp membrānas molekulām tuklo šūnu funkciju realizācijai vairāk ir izteikti receptori IgE: FcεRI.^[2]

Citoplazmā atrodas dažāds bazofilo granulu skaits — no 10 līdz 150 granulām uz šūnu. Tuklo šūnu granulu sastāvs ir dažāds, taču visas satur vazoaktīvus amīnus, galvenais no kuriem ir histamīns, kas realizē lielu tuklo šūnu efektu daļu alerģiskās reakcijās. Turklāt granulās atrodas hondroitīnsulfāti A un C un/vai heparīns, bet dažiem dzīvniekiem (piemēram, trusim) arī serotonīns. Granulu sastāvā ietilpst arī enzīmi, galvenokārt proteāzes, kā arī dehidrogenāzes, peroksidāzes, RNSazes, histidīnkarboksilāzes un skābie glikozamīnglikāni.^[2]

Attīstīšanās

Pieņem, ka tuklajām šūnām un bazofilajiem leikocītiem ir kopējs priekštecis. Taču nav skaidrs, vai tas attīstās no kopēja mieloīda priekšteča vai ir viens no mieloīdas diferenciācijas pamatvirzieniem (eozinofilā-bazofilā).^[2]

Tuklo šūnu attīstīšanās notiek citādi, nekā bazofilajiem leikocītiem. Asinsritē nokļūst tuklo šūnu priekšteči (cilvēkiem šīm šūnām cirkulācijā ir CD13⁺ CD33⁺ CD34⁺ CD38⁺ CD117⁺ fenotips). No asinsrites tuklo šūnu priekšteči migrē audos (lielākoties zarnu gļotādā), kur tuklās šūnas nobriest.^[2]

Galvenie faktori, kuri nosaka tuklo šūnu diferenciāciju, ir cilmšūnu faktors (SCF) un interleikīns 3 (IL-3); kofaktori ir interleikīni 4 (IL-4), 9 (IL-9) un 10 (IL-10) un nervu augšanas faktors (NGF). Šie faktori galvenokārt veicina granulu veidošanos un šūnu proliferāciju. Gļotādās par tuklo šūnu attīstīšanas faktoru kalpo interleikīns 33 (IL-33). Tuklajām šūnām paliek spēja dalīties un tām ir ilgs dzīves garums — daži mēneši un pat gadi.^[2]

Atsauces

↑ Ковальчук Л. В. Клиническая иммунология и аллергология с основами общей иммунологии: учебник / Ковальчук Л. В., Ганковская Л. В., Мешкова Р. Я. - М.:«ГЭОТАР-Медиа», 2011. 640 с.: ил. ISBN 978-5-9704-1974-8
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Ярилин А. А. Иммунология: Учебник. М.:«ГЭОТАР-Медиа», 2010. - 752 c. - ISBN 978-5-9704-1319-7.

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Kovalchuk.etal2011-1] Ковальчук Л. В. Клиническая иммунология и аллергология с основами общей иммунологии: учебник / Ковальчук Л. В., Ганковская Л. В., Мешкова Р. Я. - М.:«ГЭОТАР-Медиа», 2011. 640 с.: ил. ISBN 978-5-9704-1974-8

[Yarilin2010-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Ярилин А. А. Иммунология: Учебник. М.:«ГЭОТАР-Медиа», 2010. - 752 c. - ISBN 978-5-9704-1319-7.

[1]

[2]