Taukaudi
Taukaudi (latīņu: textus adiposus) ir daudzos orgānos sastopams saistaudu veids, ko veido taukšūnu kopums. Izšķir divus taukaudu veidus — baltos un brūnos. Šie termini ir nosacīti un atspoguļo šūnu nokrāsas īpašības. Baltie taukaudi plaši izplatīti cilvēka organismā, taču brūnie taukaudi sastopami galvenokārt jaundzimušiem un dažiem dzīvniekiem (grauzējiem un ziemojošiem) visas dzīves garumā.[1]
Baltie taukaudi
labot šo sadaļuBaltie taukaudi atrodas vēdera, gūžu un sēžas zemādā, tauku plēvēs, mezentērijā, iekšējo orgānu taukaudu kapsulā u.c. Saistaudu starpslāņi taukšūnu sakopojumus sadala daiviņās, kurās taukšūnas cieši pieguļ cita citai. Taukaudi ir labi vaskularizēti. Balto taukaudu daudzums ir mainīgs, tas ir atkarīgs no organisma barojuma. Kad badojoties taukšūnu lielie tauku ieslēgumi pārvēršas mazos tauku pilieniņos, ap kuriem grupējas mitohondriji, kas ar taukskābju oksidāzes palīdzību šķeļ taukus.
Atšķirīgas ir sarkano kaulu smadzeņu taukšūnas. Tās izstrādā faktoru, kas veicina neitrofilo leikocītu attīstību. Tās nezaudē taukus, pat badojoties.
Balto taukaudu funkcijas ir ādas: tie mazina mehāniskā trieciena spēku uz orgānu, nodrošina termoizolāciju; ir lipīdu avots enerģētiskām un plastiskām vajadzībām. Turklāt tauku oksidācijas procesā veidojas ogļskābā gāze un ūdens, ko organisms izmanto daudzās vielmaiņas reakcijās.
Svarīga nozīme tauku vielmaiņas regulācijā ir endokrīnajai un nervu sistēmai. Simpātiskās nervu sistēmas nervgaļi, atbrīvojot adrenalīnu, izraisa taukskābju pārvietošanos no taukaudiem asinīs.[2]
Brūnie taukaudi
labot šo sadaļuBrūnie taukaudi ir jaundzimušajiem, kā arī zīdītājiem, kas guļ ziemas miegu. Tie sastopami jaundzimušajiem starplāpstiņu zonā, aiz krūšu kaula, gar mugurkaulu un nieres vārtu apvidū. Brūnos taukaudus veido multilokulārās tauku šūnas. Šie taukaudi veido 2-5% no ķermeņa masas. To taukšūnās ir sīki tauku pilieni, daudz mitohondriju, kas satur dzelzi saturošu pigmentu citohromu un piešķir taukšūnām brūno krāsu. Starp brūnajām taukšūnām zarojas plašs asins kapilāru tīkls. Šīm taukšūnām ir nozīme siltumregulācijā. Brūnie taukaudi ir nepieciešami organisma atdzišanas novēršanai, jo tie kompensē lielos siltuma zudumus sakarā ar bērna ķermeņa virsmas samērā lielo laukumu salīdzinājumā ar tā masu. Brūnajās taukšūnās, taukiem sadaloties, pie mitohondrijiem rodas neliels adenozīntrifosforskābes molekulu daudzums. Liela daļa enerģijas izdalās kā siltuma enerģija, kas sasilda organismu.[2]
Hormonālā regulācija
labot šo sadaļuTauku noārdīšanos pastiprina arī tiroksīns un dzimumhormoni, turpretī insulīns tauku šūnās veicina triglicerīdu sintēzi.
Baltajiem taukaudiem piemīt arī hormonālā aktivitāte, proti, monolokulārās tauku šūnas ražo hormonu leptīnu, kas, iedarbojoties uz hipotalāma kodoliem, pastiprina tauku oksidēšanas procesus, samazina ēstgribu un sekmē dzimumhormonu sintēzi. Tie nedaudz sintezē estrogēnus, kam ir nozīme klimaksa periodā, kad tos vairs neizdala olnīcas.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Гистология, эмбриология, цитология: учебник / Афанасьев Ю. И., Юрина Н. А., Котовский Е. Ф. и др.; под ред. Афанасьева Ю. И., Юриной Н. А. - 6-е изд., перераб. и доп. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2012. - 800 с.: ил. ISBN 978-5-9704-2258-8
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Aina Dālmane. Histoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2004. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taukaudi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)