Ektoderma

Ektoderma (no sengrieķu: ἔκτος (ektós) — 'ārējs' un δέρμα (dérma) — 'āda') jeb ektoblasts ir embrija ārējā dīgļlapa agrīnajās attīstības stadijās. Bez tās vēl ir vidējā dīgļlapa — mezoderma un no ektodermas tālākā dīgļlapa — entoderma. Ektoderma ir biezāka par entodermu.

Ektodermas diferencēšanās (ādas epitēlijs, nervu šūnas, pigmenta šūnas).

Dīglī ektoderma veidojas vienlaicīgi ar entodermu no dīgļa šūnu ārējā slāņa. Ektoderma veido nervu sistēmu (mugurkaulniekiem: muguras smadzenes, perifēros nervus un galvas smadzenes), zobu emalju un epidermu (ādas epitēliju). Vēl tā veido maņu orgānus un gremošanas sistēmas priekšējā un aizmugurējā nodalījuma epitēliju.

Mugurkaulniekiem ektoderma sastāv no trim daļām: no ārējās ektodermas, rievas un nervu caurulītes. Rieva un nervu caurulīte tiek saukti arī par neiroektodermu. Ektoderma veidojas gastrulācijā.

Sūkļiem un zarndobumaiņiem ektoderma veido ķermeņa sieniņu ārējo slāni.

Skatīt arīLabot