Kušinga sindroms

Kušinga sindroms ir simptomu un pazīmju kopums, kas radies ilgstoši paaugstināta hormona kortizola līmeņa dēļ. Kušinga sindromu sauc arī par hiperkortizolismu, Icenko—Kušinga sindromu un hiperadrenokorticismu.^[1] Biežākie simptomi ir vēdera aptaukošanās, tievi locekļi, apaļa seja, vāji muskuļi un kauli, pinnes, strijas u.c. pazīmes.^[2] Tā kā glikokortikoīdu receptori izvietoti gandrīz visās šūnās un kortizols ietekmē daudzus fizioloģiskos procesus, tas skar vairākas orgānu sistēmas un, tādēļ Kušinga sindromam nav raksturīgs tikai viens konkrēts simptoms. Kušinga sindroms var veidoties divējādi. Pirmais iemesls ir izteikta kortizolam līdzīgu medikamentu lietošana, bet otrs ir gadījumos, kad virsnieru audzējs par daudz izdala asinīs kortizolu.

Simptomi

Aptaukošanās — visizteiktāk uz sejas un vidukļa, bet rokas un kājas muskuļu atrofijas dēļ kļūst tievākas. Vispārējā aptaukošanās veidojas biežāk bērniem. Tauku uzkrāšanās dēļ veidojas t.s. "mēnessveida" seja un "bifeļa skausts".
Nelieli asinsizplūdumi uz vaigiem — lielais kortizola daudzums samazina saistaudu šūnu — fibroblastu aktivitāti un kolagēna sintēzi, tāpēc attīstās atrofiskas izmaiņas zemādas saistaudos, radot teleangiektāzijas un pilnasinību vaigos.
Eksoftalms — rodas, taukaudiem aizpildot telpu aiz acs ābola (retroorbitāli) un var izvirzīt acis vairāk uz āru.
Palielināta ēstgriba — saistīts ar glikozes vielmaiņas traucējumiem.
Glikozes vielmaiņas traucējumi - pastiprināta glikoneoģenēze (glikozes veidošana) aknās, samazināta lipolīze jeb tauku noārdīšana, kā arī insulīna pretestība, kad šūnas mazāk spēj uzņemt glikozi.
Ādas pārmaiņas — raksturīga ādas slāņu atrofija, kā arī zemādas taukaudu atrofija, kā dēļ var labi redzēt zemādas asinsvadus. Āda ir viegli ievainojama, brūces dzīst slikti. Kušinga sindroma gadījumā var veidoties arī tumši sarkanas, platas strīpas — strijas. Tās visbiežāk veidojas uz vēdera, krūtīm vai augšstilbiem.
Uzņēmība pret infekcijas slimībām — kortizols nomāc imūnās sistēmas darbību un ir nomāktas arī tādas iekaisuma tipiskās reakcijas kā pietūkums, apsārtums vai temperatūra. Tāpēc lielāka iespēja ir infekciju diagnosticēt vēlāk.
Hipertensija — saistīta arī ar minerālkortikoīdu pastiprinātu sekrēciju, kā dēļ ķermenis aiztur ūdeni.
Osteoporoze — iesaistīti vairāki mehānismi, piemēram, pastiprināta kalcija jonu izvade ar urīnu, samazināta uzsūkšanās no zarnām, kā arī osteoblastu (kaulu veidojošās šūnas) nomākšana.^[2]^[3]

Atsauces

↑ "Cushing's Syndrome". National Endocrine and Metabolic Diseases Information Service (NEMDIS). July 2008.
↑ ^2,0 ^2,1 "What are the symptoms of Cushing’s syndrome?". http://www.nichd.nih.gov/health/topics/cushing/conditioninfo/pages/symptoms.aspx
↑ Endokrīnās arteriālās hipertensijas Klīnikas un laboratorās sijājošās diagnostikas aspekti II daļa, Konrāde I. 2009 http://www.doctus.lv/2009/11/endokrinas-arterialas-hipertensijas-klinikas-un-laboratoras-sijajosas-diagnostikas-aspekti-ii-dala Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kušinga sindroms.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] "Cushing's Syndrome". National Endocrine and Metabolic Diseases Information Service (NEMDIS). July 2008.

[:0-2] 2,0 ^2,1 "What are the symptoms of Cushing’s syndrome?". http://www.nichd.nih.gov/health/topics/cushing/conditioninfo/pages/symptoms.aspx

[3] Endokrīnās arteriālās hipertensijas Klīnikas un laboratorās sijājošās diagnostikas aspekti II daļa, Konrāde I. 2009 http://www.doctus.lv/2009/11/endokrinas-arterialas-hipertensijas-klinikas-un-laboratoras-sijajosas-diagnostikas-aspekti-ii-dala Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]