Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga. Izdala divas pasugas.[1]
| Zilspārnu žagata Cyanopica cyanus (Bonaparte, 1850) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Zilspārnu žagatas (Cyanopica) |
| Suga | Zilspārnu žagata (Cyanopica cyanus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Zilspārnu žagata Vikikrātuvē | |
Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka zilspārnu žagatu ģintī ir tikai viena suga, tomēr pēdējo gadu DNS pētījumos atklājās, ka Eiropā dzīvojošā Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) un Āzijas zilspārnu žagata nav viena suga, bet divas atšķirīgas sugas.[2]
Izplatība
labot šo sadaļu
Zilspārnu žagata dzīvo Āzijas austrumos: Ķīnā, Korejā, Japānā un Mongolijas ziemeļos. Tā ir sastopama skujkoku un jauktu koku mežos vai parkos, gan ielejās, gan kalnos līdz 1600 metriem virs jūras līmeņa.[3][4] Zilspārnu žagatai vislabāk patīk ozolu un priežu meži.
Izskats
labot šo sadaļuZilspārnu žagta ir vidēji liels putns. Ķermeņa garums ir 33—38 cm, astes garums 19—20 cm, spārnu plētums 38—40 cm, svars tēviņam 80—118 g, mātītei 76—112 g.[4][5] Tā vizuāli atgādina Eiropas žagatu (Pica pica), tikai ķermenis ir nedaudz slaidāks, kā arī tās knābis un kājas ir proporcionāli mazākas un slaidākas.[6] Ķermeņa apspalvojums ir gaiši pelēks, pavēdere rozīgi pelēka, galvas virsa melna ar metālisku spīdumu. Pakakle balta. Spārni un aste jūras zilizaļā krāsā. Jaunie putni ir brūnāki, un to galvas melnajām spalvām ir balti gali, veidojot uz galvas lāsumainu rakstu. Arī kājas un knābis ir pelēki.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Ļoti bieži zilspārnu žagtas veido barus,[4] kuros sapulcējas pat līdz 70 putniem. Lielās grupas veidojas pēc ligzdošanas, un tās barojas kopā visu ziemu. Zilspārnu žagata pamatā uzturas mežā, bet ir sastopama arī atklātās vietās ar dažiem kokiem. Bet tā nekad nelido tālu prom no kokiem, jo tie ir zilspārnu žagatas galvenais patvērums briesmu gadījumā.[4] Zilspārnu žagta ir skaļš putns, kas vienmēr kaut ko žadzina un klaigā. Nakts laikā tās pulcējas kopā lielos baros, lai kopīgi nakšņotu. Šādā nakts barā var būt līdz 100 putniem vai pat vairāk.[4] Zilspārnu žagata ir ļoti sociāls putns, kas sargā ne tikai savu ģimeni, bet arī pārējos sugas brāļus. Ienaidnieku tie padzen, sapulcējoties lielākā barā.[4]
Barība
labot šo sadaļuZilspārnu žagata ir visēdāja, tā pamatā barojas ar ozolzīlēm un priežu sēklām, kā arī ar vardēm, dažādiem maziem rāpuļiem, maitas gaļu, kukaiņiem un to kāpuriem, un kūniņām, augļiem un ogām.[6] Apdzīvoto vietu tuvumā barības meklējumos tā pārmeklē arī cilvēku atkritumus, īpaši ziemas laikā. Barību tā meklē uz zemes, pārstaigājot un pārmeklējot barošanās teritoriju, kukaiņus tā ķer arī lidojumā.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Zilspārnu žagta veido ligzdošanas kolonijas skrajos mežos, vienā kokā iekārtojot pa vienai ligzdai, kas tiek sakrauta no apmēram vienāda garuma zariem. No iekšpuses ligzda tiek plāni izklāta ar mizām, papīru, auduma gabaliņiem, bet uz šī "paladziņa" žagata sanes zemi, apmēram 5 mm biezumā. Zemes slānis pēc tam tiek noklāts ar sūnām, maziem papīra un auduma gabaliņiem, vilnu un dzīvnieku spalvām. Ligzdu būvē abi: gan tēviņš, gan mātīte. Atrodas 3—15 metru augsumā no zemes. Lielākā daļa ligzdu ir orientētas uz austrumiem. Celtniecības darbi pārim aizņem apmēram 15 dienas. Ligzda katru gadu tiek būvēta no jauna, jo vecās ligzdas zilspārnu žagata nekad neizmanto.[4] Kolonijā apvienojas apmēram 14 pāri.
Ligzdot zilspārnu žagta sāk jūnija sākumā. Dējumā ir 5—6 olas. Tās ir gaiši pelēkas vai zaļganpelēkas ar violetiem vai zaļiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 17 dienas. Perē tikai mātīte. Ik pa pusstundai tēviņš tai atnes barību, un iztīra ligzdu no fekālijām. Putnēnus baro abi vecāki, apmēram 5—6 reizes stundas laikā. Tuvojoties ligzdai, žagata izdod īpašu aicinošu skaņu, bet briesmu gadījumā tā brīdina putnēnus ar nervozu un skaļu žadzināšanu. Tādā gadījumā mazie putnēni noslēpjas, pieplokot pie ligzdas pašas apakšas un kļūstot pilnīgi klusi.[4]
Zilspārnu žagata ligzdošanas laikā ir agresīvs putns, kas var uzbrukt pat cilvēkam, ja tas pienāks pārāk tuvu ligzdas vietai.[4] Kad jaunie putni izlido no ligzdas to astes ir joprojām īsas un spārni mazi, tādēļ pirmās 17 dienas pēc izlidošanas tie uzturas turpat ligzdas tuvumā koka zaros. Vecāki tos joprojām turpina barot. Tikai 4—5 mēnešu vecumā tie sāk izskatīties līdzīgi saviem vecākiem.[4]
Sistemātika
labot šo sadaļuZilspārnu žagatai ir 2 pasugas:[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
- ↑ Synchronic east–west divergence in azure-winged magpies
- ↑ IUCN: Cyanopica cyanus
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 «Azure-winged Magpie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. novembrī. Skatīts: 2018. gada 21. februārī.
- ↑ Alive: Asian Azure-winged Magpie (Cyanopica cyanus)
- ↑ 6,0 6,1 «Who Zoo: Cyanopica cyana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. novembrī. Skatīts: 2010. gada 21. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zilspārnu žagata.