Žagata
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 6 pasugas.[1] Vairākas kādreizējas pasugas mūsdienās izdala kā atsevišķas sugas (Korejas žagata (Pica serica), Magriba žagata (Pica mauritanica), Asīrijas žagata (Pica asirensis), melnmuguras žagata (Pica bottanensis)). Toties pasuga P.p.hemileucoptera pievienota Krievijā un Centrālāzijā dzīvojošajai pasugai P.p.bactriana.[1]
| Žagata Pica pica (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Žagatu ģints (Pica) |
| Suga | Žagata (Pica pica) |
| Izplatība | |
|
Pica pica pica
Pica pica bactriana
Pica pica camtschatica
Pica pica fennorum
Pica pica leucoptera
Pica pica melanotos
| |
 Žagata Vikikrātuvē | |
Žagata ir sastopama visā Eiropā un lielā daļā Āzijas. Tā ir vienīgā Eiropā sastopamā žagatu suga (izņemot Pireneju pussalu).
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā žagata ir parasta ligzdotāja un nometniece. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[2] Labprāt apmetas apdzīvotās vietās vai to tuvumā, arī lielās pilsētās. Ligzdai izvēlas apstādījumus, krūmainus ūdenstilpju krastus.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Žagatas ķermeņa garums ir 40—51 cm garš,[4] pieaugušiem putniem no kopējā ķermeņa garuma vairāk kā 50% ir astes garums. Spārnu plētums 52—62 cm, svars 200—250 g.[4] Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.[5]
Galva, kakls, mugura un krūtis ir melnas ar zaļganvioletu metālisku spīdumu. Vēdera un plecu apspalvojums ir spoži baltā krāsā. Spārni ir divās krāsās: balti ar melnu, melnajām spalvām ziliviolets metālisks spīdums. Aste melna ar vizuļojošu zaļganvioletu spīdumu. Kājas un knābis melni. Jauno putnu apspalvojuma krāsa ir līdzīga pieaugušajiem putniem, tikai to melnajām spalvām trūkst metāliskā spīduma.
Uzvedība
labot šo sadaļuŽagatas ir lielas pļāpas. Katru reizi, kad tās lido viena otrai garām, tās sāk vicināt biežāk un spēcīgāk spārnus un skaļi žadzināt. Kad žagata nolaižas uz zemes, tā asti tur augstu gaisā, un tikai pēc nosēšanās tā lēnām un rūpīgi nolaiž asti. Uz zemes žagata gan staigā, gan lec ar abām kājām sāniski ar viegli paplestiem spārniem.
Žagatai ļoti patīk spīdīgi priekšmeti, kurus tā pie iespējas savāc un noslēpj. Žagatu slēptuvēs ir atrasti gan zelta gredzeni, gan ķēdītes.[6] Žagata ir viens no retajiem dzīvniekiem[7] un vienīgais putns, kas sevi atpazīst spogulī.[8] Ar žagatām tika veikts eksperiments, piestirpinot pie tām sarkanu uzlīmi, kuru varēja ieraudzīt tikai spogulī. Žagatas sevi apskatot spogulī, atbrīvojās no uzlīmes.[9]
Pilsētu žagatas ir diezgan droši putni, bet lauku apvidos dzīvojošās žagatas ir kautrīgākas un uzmanīgākas. Reizēm ir novērots, ka vairākas žagatas kooperējas, lai pakaitinātu kaķi. Ziemas periodā žagatas veido nelielus barus, kas kopīgi barojas un nakšņo.
Barība
labot šo sadaļu
Žagata ir visēdāja un apēdīs jebkuru pieejamu dzīvnieku izcelsmes barību. Tā izēd citiem putniem olas un putnēnus, tā barojas ar kukaiņiem, tārpiem, maitu, graudiem, sēklām, augļiem un ogām. Tās mēdz baroties arī ar mājdzīvnieku barību un rakņāties pa atkritumu tvertnēm.
Ligzdošana
labot šo sadaļuŽagatas ir monogāmas un veido pārus uz mūžu. Ligzda parasti tiek iekārtota krūmos[3] vai augstos kokos. Tā tiek sakrauta no zariem, māliem un dubļiem, un pārsegta ar skraju zaru jumtu. Ligzdu žagata oderē ar smalkām saknītēm. Žagatas ligzdo aprīlī, maijā.[10] Dējumā ir 5—8 olas. Tās ir gaiši zaļas ar brūniem raibumiņiem.[3] Inkubācijas periods ilgst 20 dienas, olas perē tikai mātīte. Putnēniem apspalvojums izaug pēc 26—31 dienas.[10]
Klasifikācija
labot šo sadaļu
Žagatai ir 6 pasugas:[1]
- Pica pica pica — nominālpasuga, dzīvo Eiropā un Tuvajos Austrumos;
- Pica pica bactriana — dzīvo Ukrainas austrumos, areāls turpinās no Krievijas centrālās daļas līdz Irānai, Indijas ziemeļiem un Mongolijai, ietverot Sibīrijas rietumu un dienvidu teritorijas;
- Pica pica camtschatica — dzīvo Kamčatkas pussalā un Sibīrijas ziemeļaustrumos;
- Pica pica fennorum — dzīvo Skandināvijas ziemeļos, Somijā un Krievijas ziemeļrietumos;
- Pica pica leucoptera — dzīvo Krievijas dienvidaustrumos, Mongolijā un Ķīnas ziemeļaustrumos ;
- Pica pica melanotos — dzīvo Pireneju pussalā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Crows, mudnesters, birds-of-paradise, 2020
- ↑ «Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 J. Baumanis V. Klimpiņš "Putni Latvijā", 1997. ISBN 9984-04-585-4
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Facts About Common Magpie
- ↑ The Birds of the Western Palearctic [Abridged]. OUP. 1997. ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ Bird Intelligence -- European Magpie
- ↑ «Mirror-Induced Behavior in the Magpie (Pica pica): Evidence of Self-Recognition». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. novembrī. Skatīts: 2008. gada 21. augustā.
- ↑ Frans de Waal, The Age of Empathy: Nature's Lessons for a Kinder Society (New York: Harmony Books, 2009), 149.
- ↑ «Magpies Challenge Bird Brain Myth». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. augustā. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
- ↑ 10,0 10,1 Magpie Pica pica
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Žagata
- Žagatas foto (putnubildes.lv)
- Žagatas foto (flickr.com)
- Intervija ar melnbalto garasti
- Čabim patīk būt zaglīgam[novecojusi saite]
- Runājoša žagata dzied kā gailis Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- Par dzīvnieku un putnu pieradināšanu
- Latvijas putni
- Kādēļ vārna un žagata ziemā paliek tepat Arhivēts 2010. gada 27. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (Latviešu tatas pasaka)
- Magpies and Treepies
- European Magpie videos, photos & sounds
- Ageing and sexing (PDF) by Javier Blasco-Zumeta