Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.[1]

Zilspārnu žagatas
Cyanopica (Bonaparte, 1850)
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki), foto uzņemts Spānijā
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki), foto uzņemts Spānijā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsZilspārnu žagatas (Cyanopica)
Zilspārnu žagatas Vikikrātuvē

Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka zilspārnu žagatu ģintī ir tikai viena suga, tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi pierādīja, ka Eiropā dzīvojošās Pireneju zilspārnu žagatas (Cyanopica cooki) un Āzijas zilspārnu žagatas (Cyanopica cyana) nav viena suga, bet divas atšķirīgas sugas.[2]

Zilspārnu žagatas abas sugas dzīvo ļoti tālu viena no otras. Viena populācija dzīvo Eiropas rietumos Spānijā un Portugālē, otra Āzijas austrumos Ķīnā, Korejā, Japānā un Mongolijas ziemeļos. Zilspārnu žagatas apmetas skujkoku un jauktu koku mežos vai parkos.

 
Zilspārnu žagata (Cyanopica cyana), foto uzņemts Japānā

Ārēji abas sugas ir ļoti līdzīgas, tieši tādēļ tās ilgu laiku uzskatīja par vienu sugu. Zilspārnu žagtas ķermeņa garums ir 34—35 cm garš, astes garums apmēram 19—20 cm, svars 65—75 g.[3] Kā jau visām žagatām aste ir puse no visa ķermeņa. Tās vizuāli atgādina Eiropas žagatu (Pica pica), tikai ķermenis ir nedaudz slaidāks, kā arī tās knābis un kājas ir proporcionāli mazākas un slaidākas.

Ķermeņa apspalvojums ir gaiši pelēks, galvas virsa melna ar metālisku spīdumu. Pakakle balta. Spārni un aste jūras zilizaļā krāsā.

Klasifikācija

labot šo sadaļu