Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.[1] Migrācijas laikā regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī Latvijā. Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Ziemeļu ķauķītis Phylloscopus borealis (Blasius, 1858) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Ķauķīši (Phylloscopus) |
| Suga | Ziemeļu ķauķītis (P. borealis) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Ziemeļu ķauķītis Vikikrātuvē | |
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuNesenā pagātnē ziemeļu ķauķīša populācijai tika pievienotas arī Kamčatkas, Kuriļu salu un Japānas ķauķīšu populācijas. Mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem Kamčatkas, Kuriļu salu un Hokaido salas populācijas tiek sistematizētas kā atsevišķa suga — Kamčatkas ķauķītis (Phylloscopus examinandus), bet Japānas populācija (izņemot Hokaido) — Japānas ķauķītis (Phylloscopus xanthodryas).[2][3]
Izplatība
labot šo sadaļu.jpg)
Ziemeļu ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā no Skandināvijas un Somijas ziemeļiem pāri Krievijas taigas zonai uz austrumiem līdz Čukotkai. Sastopams arī Aļaskā Ziemeļamerikā. Ligzdošanas areāla dienvidu mala, šķērsojot Sibīrijas dienvidus, sasniedz Mongoliju un Ķīnas ziemeļaustrumus.[2][3][4]
Ziemo Āzijas dienvidaustrumos — Indoķīnā, Ķīnas dienvidaustrumos, Filipīnās, Borneo un Indonēzijā.[4] Migrācijas laikā ziemeļu ķauķīši regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz pat Britu salām.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā ziemeļu ķauķītis pirmo reizi sastapts, noķerot gredzenošanai tīklos Lejsaciema apkārtnē 2011. gada 18. septembrī.[4] Tādējādi tas kļuva par 348.[5] savvaļā sastapto putnu sugu Latvijā.
Izskats
labot šo sadaļu
Ziemeļu ķauķītis ir salīdzinoši liels ķauķītis ar slaidu ķermeni, slīpu pieri un īsu asti. Knābis īss, spēcīgs un ar platu pamatni. Ķermeņa garums 10—13 cm, spārnu plētums 16—22 cm, svars 7,5—15 g.[6][7][8]
Apspalvojums mugurpusē olīvzaļš, apakšpusē pelēkbalts. Spārni pelēkzaļi ar divām gaišām šķērsjoslām, no kurām viena ir vāji izteikta. Sejā izceļas garas, gaišas uzacis, pāri acīm tumšas svītras. Kājas gaiši brūnas, knābis brūns, bet apakšējā daļa oranždzeltena. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[7][8]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuZiemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām ķauķīšu ģints sugām, īpaši zaļā ķauķīša. Ziemeļu ķauķītis ir lielāks par pēdējo, bet visvieglāk sugas atšķirt pēc to dziesmas.[9]
Uzvedība
labot šo sadaļuLigzdošanas laikā ziemeļu ķauķītis uzturas biezi saaugušos krūmos, piemēram, kārklu krūmos mitrās pļavās un upju ielejās. Apmetas arī mežos, galvenokārt bērzu, vītolu, papeļu un priežu, retāk egļu. Augstāk kalnos sastopams arī rododendru krūmos.[1] Ziemeļu ķauķītis ir ļoti kustīgs un izveicīgs, pārvietojas ātri no vienas vietas uz otru.[7][8]
Barošanās
labot šo sadaļuZiemeļu ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, trīsuļodiem, viendienītēm un strauteņiem.[1][6] Barību meklē krūmos, retāk koku vainagos (līdz 10 m augstumam). Ķer kukaiņus arī lidojumā.[7] Lai izbiedētu kukaiņus, ik pa brīdim noskurina spārnus.[10]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augustam. Parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm novērota poliginija.[1][6] Ligzdai lodveida forma ar ieeju sānos, vīta no sausas zāles, niedru gabaliņiem, lapām, sūnām un kosu dzinumiem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, ļoti reti ar matiem vai spalvām. Atrodas uz zemes, paslēpta kuplā zālē vai starp niedru un grīšļu ciņiem, zem koku saknēm, reizēm uz celma.[1][7][9]
Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 5—7 baltas olas, kuras var būt gan bez, gan ar rudiem raibumiņiem. Turklāt raibumotās olas un tīri baltās olas var būt vienā dējumā.[1][6][7][9] Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā.[7][9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Phylloscopus borealis
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020
- ↑ 3,0 3,1 Alström, P., Ssaitoh, T., Williams, D., Nishiumi, I., Shigeta, Y., Ueda, K., Irestedt, M., Björklund, M., and Olson, U. (2011). The Arctic Warbler Phylloscopus borealis– three anciently separated cryptic species revealed. Ibis 153(2): 395–410
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Ziemeļu ķauķītis Putni.lv
- ↑ «Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?». Putni.lv. 2010-09-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-24. Skatīts: 2011-09-29.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Alive: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 «Planet of Birds: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Nord University: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 «Warbler RU: Пеночка-таловка — Phylloscopus borealis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
- ↑ All About Birds: Arctic Warbler