Ziemeļarābijas raksts

Ziemeļarābijas raksts
Tips	abdžads
Valodas	senarābu valodas, dadāniešu, taimāiešu
Laika periods	8. gadsimts p.m.ē. — 4. gadsimts m.ē.
Raksta virziens	no labās uz kreiso
Izcelsmes; rakstība	Ēģiptiešu hieroglifi; → Protosīnājas raksts; → (Dienvidarābijas raksts); → Ziemeļarābijas raksts
Radniecīgās; sistēmas	feniķiešu raksts,; Dienvidarābijas raksts
Unicode rangs	Old North Arabian
ISO 15924	Narb (106)
	; Dadāniešu raksta paraugs (5.—1. gadsimts p.m.ē.)
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Ziemeļarābijas raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība vai tuvi radniecīgu rakstību kopums; līdztekus feniķiešu un dienvidarābu rakstībām viens no senākajiem fonētiskajiem rakstiem. Attīstījies Arābijas pussalas ziemeļos un rietumos no 8. gadsimta p.m.ē., bijis lietošanā līdz mūsu ēras 4. gadsimtam.

Vēsture

Par raksta izcelšanos ir divas hipotēzes, kas abas saistītas ar Dienvidarābijas rakstu — tās attīstījušas mijiedarbojoties no protosīnājas raksta, vai arī Ziemeļarābijas raksts attīstījies no Dienvidarābijas raksta.^[1]

Ziemeļarābijas rakstības faktiski ir vairāku radniecīgu un mijiedarbojušos rakstību grupa, no kurām trīs attīstījās Arābijas pussalas ziemeļdaļas oāzēs (Dūma, Teimā, Dadāna), bet pārējās — nomadu kopienās.

Oāžu rakstības

Dadāniešu raksts

Dadāniešu raksts attīstījās Dadānas oāzē (mūsdienu Ulas oāze) Arābijas pussalas ziemeļrietumos no 1. tūkstošgades p.m.ē. vidus un bija vienīgā no ziemeļarābu rakstībām ar attīstītu monumentālo rakstu kultūru.^[2] Dadānieši runāja valodā, kas radniecīga senarābu valodai, bet ar nozīmīgām atšķirībām, kādēļ, lai arī ir atrasti pietiekoši daudz rakstu pieminekļu, tie nav līdz galam atšifrēti.

Dūmiešu raksts

Dūmiešu raksts attīstījies mūsdienu Džaufas oāzē, kas senos laikos bija zināma kā Dūma. Mūsdienās zināmi tikai trīs uzraksti, kas klasificējami kā atšķirīgs Dūmiešu raksts.^[3]

Teimāiešu raksts

Teimāiešu raksts (agrāk — «tamūdiešu A») attīstījās Teimā oāzē Arābijas pussalas ziemeļrietumos, kas bija nozīmīga karavānu pieturvieta ceļā no Arābijas dienvidiem uz Levanti, un ir senākā zināmā no Ziemeļarābijas rakstībām — minēta 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. Lielākā daļa uzrakstu ir kapakmeņi vai gravējumi klintīs.^[4]

Nomadu rakstības

Hismas raksts

Hismas raksts (agrāk — «tamūdu E») bijis izplatīts tuksnešainajā Hismas tuksnesī mūsdienu Jordānijas dienvidos un Saūda Arābijas ziemeļrietumos, pierakstot vienu no senarābu valodas dialektiem mūsu ēras 1.—4. gadsimtā.

Safāiešu raksts

Jordānijas tuksnesī atrasts safāiešu raksta paraugs

Safāiešu raksts (nodēvēts pēc Safā kalniem Sīrijas dienvidos, kur 1857. gadā pirmoreiz atklāti rakstu pieminekļi) bijis izplatīts tuksnešainā reģionā Sīrijas tuksnesī mūsdienu Sīrijas, Jordānijas, Irākas un Saūda Arābijas teritorijā, lai pierakstītu vienu no senarābu valodas dialektiem. Pastāvējis no 1. gadsimta p.m.ē. līdz m.ē. 4. gadsimtam. Raksts izmantots galvenokārt gravējumiem uz klintīm, neievērojot konkrētu raksta virzienu.^[5] Līdz šim atklāti vairāk kā 30 000 uzrakstu. Rakstā bija 28 burti, visi līdzskaņi, kas atbilst arābu valodas fonēmiskajam sastāvam.

Tamūdu raksts

Tamūdu petroglifi pie Vādī Rammas

Tamūdu raksts ir mazizpētītu rakstu kopums, kas izplatīts plašā areālā Arābijas pussalas rietumu piekrastē senās tamūdu cilts vai cilšu konfederācijas teritorijā mūsdienu Hidžāzā. Rakstu pieminekļi atrasti no Sīrijas dienviddaļas ziemeļos līdz pat mūsdienu Jemenai dienvidos. 1937. gadā šie rakstu pieminekļi nosacīti tika iedalīti piecās kategorijās — A, B, C, D, E, kam 1951. gadā pievienoja dienvidtamūdu kategoriju F pēc 9000 jaunu rakstu pieminekļu atklāšanas Saūda Arābijas dienvidrietumos. Vēlāk no tamūdu rakstiem tika izdalīti patstāvīgi teimāiešu (A) un Hismas (E) raksti.

Joprojām zem burtu kategorijām tiek izdalīti mazizpētītie raksti:^[6]

tamūdu B raksts Arābijas ziemeļrietumos, bet dažkārt atrodams Sīrijā, Ēģiptē (Sīnājā) uun Jemenā,
tamūdu C raksts Nedždā Arābijas vidusdaļā, bet sastopams arī visos Arābijas rietumos,
tamūdu D raksts Arābijas ziemeļrietumos,
tamūdu F (dienvidtamūdu) raksts Arābijas dienvidrietumos.

Burti

Unicode Ziemeļarābijas raksta blokā iekļauti 29 burti (visi līdzskaņi) un 3 pieturzīmes. Unicode iekļautie burtu formas ir vispārinātas un standartizētas; dabā esošajos rakstu pieminekļos vērojama ievērojama reģionālā un temporālā burtu formu dažādība.

Burts^[7]	Trans- literācija	IPA	Attiecīgais burts citos rakstos
Burts^[7]	Trans- literācija	IPA	Dienvid- arābijas	Feniķiešu	Arābu
𐪀	h	[h]	𐩠	𐤄	ه
𐪁	l	[l]	𐩡	𐤋	ل
𐪂	ḥ	[ħ]	𐩢	𐤇	ح
𐪃	m	[m]	𐩣	𐤌	م
𐪄	q	[q]	𐩤	𐤒	ق
𐪅	w	[w], [uː]	𐩥	𐤅	و
𐪆	s² (ś)	[ɬ]	𐩦	𐤔	ش
𐪇	r	[r]	𐩧	𐤓	ر
𐪈	b	[b]	𐩨	𐤁	ب
𐪉	t	[t]	𐩩	𐤕	ت
𐪊	s¹ (š)	[ʃ]	𐩪	𐤎	س
𐪋	k	[k]	𐩫	𐤊	ڪ/ك
𐪌	n	[n]	𐩬	𐤍	ن
𐪍	ḫ	[x]	𐩭		خ
𐪎	ṣ	[sˤ]	𐩮	𐤑	ص
𐪏	s³ (s)	[s]	𐩯
𐪐	f	[f]	𐩰	𐤐	ف
𐪑	ʾ	[ʔ]	𐩱	𐤀	ا
𐪒‎	ʿ	[ʕ]	𐩲	𐤏	ع
𐪓	ḍ	[dˤ]	𐩳		ض
𐪔‎	ɡ	[ɡ]	𐩴	𐤂	ج
𐪕	d	[d]	𐩵	𐤃	د
𐪖	ġ	[ɣ]	𐩶		غ
𐪗	ṭ	[tˤ]	𐩷	𐤈	ط
𐪘	z	[z]	𐩸	𐤆	ز
𐪙	ḏ	[ð]	𐩹		ذ
𐪚	y	[y], [iː]	𐩺	𐤉	ے/ي
𐪛	ṯ	[θ]	𐩻		ث
𐪜	ẓ	[θˤ]	𐩼		ظ

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļarābijas raksts.

[1] What is Ancient North Arabian? Ahmad Al-Jallad, The Ohio State University, Columbus^{[novecojusi saite]}

[2] Online Corpus of the Inscriptions of Ancient North Arabia. Dadnitic

[3] Online Corpus of the Inscriptions of Ancient North Arabia. Dumaitic

[4] Online Corpus of the Inscriptions of Ancient North Arabia. Taymanitic

[5] Online Corpus of the Inscriptions of Ancient North Arabia. Safaitic

[6] Online Corpus of the Inscriptions of Ancient North Arabia. Thamudic

[UnicodeChart-7] «Official Unicode Consortium code chart». Skatīts: 2023. gada 8. jūnijs.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]