Zelta griezums
Zelta griezums (pazīstams arī ar nosaukumiem zelta šķēlums un dievišķā proporcija) ir matemātiska konstante, kas vienāda ar
Visbiežāk zelta griezums ir sastopams ģeometrijā — tas parādās gan plaknes figūrās, piemēram, pentagrammā un logaritmiskajā spirālē, gan telpiskās figūrās, piemēram, dodekaedrā un ikosaedrā — taču tas sastopams arī algebrā, piemēram, saistībā ar Fibonači skaitļiem. Zelta griezums ir sastopams ne tikai matemātikā, bet arī mākslā, dabā un arhitektūrā.
Definīcija un aprēķināšana
labot šo sadaļuSaka, ka nogrieznis ir sadalīts daļās, kuru garumu a un b (a > b) attiecība ir vienāda ar zelta griezumu, ja visa nogriežņa garuma a + b attiecība pret garākā nogriežņa garumu a ir vienāda ar garākā nogriežņa garuma a attiecību pret īsākā nogriežņa garumu b jeb
Matemātikā zelta griezumu pieņemts apzīmēt ar Grieķu burtu fī (φ). Lai atrastu zelta griezuma vērtību, apzīmē φ =a / b un pārraksta augstāk esošo vienādojumu šādi:
Lai šo vienādojumu atrisinātu, abas puses pareizinot ar φ un iegūst kvadrātvienādojumu
- jeb
Šī vienādojuma vienīgais pozitīvais atrisinājums ir vienāds ar zelta griezumu:
Īpašības
labot šo sadaļuSkaitlis φ ir algebrisks (tas ir sakne polinomam ar veseliem koeficientiem) un iracionāls (to nevar uzrakstīt formā p / q, kur p un q ir veseli skaitļi).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- [1] Sakrālā ģeometrija - Dievišķā proporcija
Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |