Ikosaedrs
Ikosaedrs (grieķu: eikosaedron, no eikosi — 'divdesmit' un hedron — 'vietas') jeb divdesmitskaldnis ir regulārs daudzskaldnis, kam ir 20 skaldnes, 30 šķautnes un 12 virsotnes. Katra tā skaldne ir regulārs trijstūris, visas šķautnes ir vienāda garuma. Ikosaedrs ir viens no pieciem Platona daudzskaldņiem. Tā duālais daudzskaldnis ir dodekaedrs.
Regulārs Ikosaedrs | |
---|---|
(Spied šeit, lai aplūkotu rotējošu modeli) | |
Tips | Platona daudzskaldnis |
Elementi | F = 20, E = 30 V = 12 (χ = 2) |
Skaldņu skaits pēc malām | 20{3} |
Šlēfli simbols | {3,5} and s{3,3} |
Vithofa simbols | 5 | 2 3 | 3 3 2 |
Koksetera-Dinkina diagramma | |
Simetrijas | Ih un Td vai (*532) un (332) |
Atsauces | U22, C25, W4 |
Īpašības | Regulārs izliekts deltahedron |
Divplakņu leņķis | 138.189685° |
3.3.3.3.3 (Virsotnes figūra) |
Dodekaedrs (duālais daudzskaldnis) |
Izklājums |
Izmēri
labot šo sadaļuJa regulāra ikosaedra šķautnes garums ir , tad apvilktās sfēras (tās, kura pieskaras visām ikosaedra virsotnēm) rādiuss ir
un ievilktās sfēras (pieskaras katrai ikosaedra skaldnei) rādiuss ir
- ,
un viduslīniju sfēras rādiuss, kura pieskaras katras šķautnes viduspunktam, ir
- ,
kur (tiek apzīmēts arī ar ) ir zelta griezums.
Laukums un tilpums
labot šo sadaļuRegulāra ikosaedra ar šķautnes garumu a virsmas laukums A un tilpums V ir:
- .
Dekarta koordinātas
labot šo sadaļu
Sekojošas Dekarta koordinātas uzrāda ikosaedra ar šķautnes garumu 2 virsotnes attiecībā pret centru:
- (0, ±1, ±φ)
- (±1, ±φ, 0)
- (±φ, 0, ±1)
kur φ = (1+√5)/2 ir zelta griezums (tiek apzīmēts arī ar τ).
Regulāra oktaedra 12 šķautnes var sadalīt ar zelta šķēlumu tā, ka rezultātā iegūtās virsotnes veido regulāru ikosaedru.
Zvaigžņveidīgi ikosaedri
labot šo sadaļuPavisam eksistē 59 zvaigžņveidīgo ikosaedru veidi. Lūk dažu veidu attēli:
Vēsture
labot šo sadaļuIkosaedrs grieķiem simbolizēja ūdeni. Iespējams, tādēļ, ka viņi pamanīja, ka ikosaedrs viegli veļas, tāpat kā plūstošs ūdens.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Eric W. Weisstein, Icosahedron, MathWorld.
Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |