Vorviks Grīns
Vorviks Grīns (angļu: Warwick Greene, 1879—1929), bija ASV jurists un armijas virsnieks, piedalījās Pirmajā pasaules karā (1917—1918). Latvijas brīvības cīņu laikā bija ASV militārās misijas vadītājs Baltijas valstīs (Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) ar rezidenci Liepājā.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1879. gada 18. decembrī Vašingtonā amerikāņu ģenerāļa Frensisa Vintona Grīna ģimenē. Tēva vadībā piedalījās Spānijas—ASV karā Filpīnās (1898).[1] Studēja jurisprudenci Hārvarda Universitātē, iegūstot tieslietu bakalaura grādu 1905. gadā. Atgriezās Filipīnās, kur kļuva par Manilas Sabiedriskā darba biroja direktoru (1910—1915).
Pirmajā pasaules kara laikā bija Rokfellera fonda Militārās palīdzības komisijas direktors (1916), ASV Sarkanā Krusta komisijas loceklis Francijā un Beļģijā (1917). Pēc ASV iesaistīšanās karā 1917. gadā Grīns kā gaisa kara spēku majors piedalījās Amerikāņu ekspedīcijas karaspēka operācijās Francijā (1917—1918). Pēc Kompjeņas pamiera noslēgšanas pulkvežleitnantu Grīnu iecēla par ASV militārās misijas vadītāju Baltijas valstīs.
Pēc atvaļināšanās no karadienesta viņš atgriezās ASV, kur kļuva par Jaunanglijas Naftas kompānijas (New England Oil Refining Company) prezidentu. Miris 1929. gada 18. novembrī Bostonā, apglabāts Vašingtonas Oak Hill Cemetery.[2]
Misija Baltijā labot šo sadaļu
1919. gada 12. martā Parīzē Sabiedroto delegāciju vadītāji akceptēja Vorvika Grīna vadītas misijas izveidi nosūtīšanai uz Baltijas valstīm. Grīns kopā ar vēl vienu komisijas locekli ieradās 1919. gada Parīzes miera konferences Latvijas delegācijas telpās Parīzē, informējot par gaidāmo braucienu. 23. martā Grīna misija izbrauca no Parīzes un cauri Kopenhāgenai 2. aprīlī ar angļu karakuģi "Galatea" ieradās Liepājas ostā. 5. aprīlī viņi apskatīja pilsētas pārtikas noliktavas un palīdzības iestādes, bet 6. aprīļa vakarā apmeklēja komponista Alfrēda Kalniņa par godu angļu un amerikāņu misijām Svētās Annas baznīcā sarīkoto ērģeļmūzikas koncertu, kurā skanēja arī abu lielvalstu himnas un klāt bija Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un visi pilsētā esošie ministri. 11 cilvēku lielās ASV misijas sastāvā bija arī pulkvedis-leitnants Ernsts Daulijs (Dawley; militāro jautājumu speciālists), leitnants Roberts Heils (Hale; juridisko jautājumu speciālists), majors Elvins Deverē (Devereux), komandleitnants Džons Geids (Gade; vadīja misijas darbu Igaunijā un Somijā), leitnanti Ludlovs Aleksanders (Alexander) un Zolingers (abi Tallinā), leitnants E. Stounstrīts (Stonestreet; vācu valodas tulks), rakstveži Luiss Rozentāls (Rosenthal) un Dž. Holbruks-Čepmens (Holbrook-Chapman), kā arī sulainis kaprālis Džozefs Saļūns (Saliunas). 15. aprīlī misijai Liepājā pievienojās pirms tam Maskavā par ASV konsulāro ierēdni strādājušais Džons Lērs (Lehrs). Kā Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas sakaru virsnieks misijai tika piekomandēts virsleitnants Herberts Pētersons. Sākumā misija apmetās Liepājas viesnīcā Roma, vēlāk pārcēlās uz kādu vasarnīcu. Grīns ar ASV pārstāvniecības Kopenhāgenā starpniecību sniedza ASV delegācijai Parīzes Miera konferencē ziņojumus par stāvokli Baltijas valstīs. Savā pirmajā ziņojumā 11. aprīlī Grīns raksturoja militāri politisko stāvokli Latvijā, iesakot apgādāt vācu karaspēku ar nepieciešamo, kamēr tas ievēro ar Sabiedrotajiem noslēgtā pamiera noteikumus un cīnās pret boļševismu. 12. aprīlī pēc tikšanās ar ģenerāli fon der Golcu viņš rakstīja, ka vācieši Latvijā atrodoties uz Kompjeņas pamiera līguma 12. panta pamata, kā arī starptautiskās cīņas nolūkos pret boļševikiem, kas apdraud Rietumu civilizāciju un Rietumu kultūru. Latvijas Pagaidu valdība esot ārkārtīgi vāja un nepārstāv Latvijas tautu, tomēr ar šo valdību jānodibina sakari visos jautājumos, kas skar pārtikas importu, blokādi, finanses utt. Premjerministrs Ulmanis un iekšlietu ministrs Valters esot vienīgie spējīgie vīri kabinetā.
13.—14. aprīlī Grīns apmeklēja latviešu vienības frontes iecirknī no Kauguriem līdz Kalnciemam, bet 16. aprīlī Dzelzsdivīzijas štābu Jelgavā, kur viņus pavadīja apsardzības ministrs Jānis Zālītis un Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Augusts Misiņš. Pēc Aprīļa puča Grīns atgriezās Liepājā, kur nepieļāva ģenerāļa Misiņa un vēl četru latviešu virsnieku un karavīru apcietināšanu dzelzceļa stacijā un nogādāja viņus ASV misijā. 22. aprīlī notika Sabiedroto misiju pārstāvju apspriede, kura nosūtīja fon der Golcam prasību atcelt no amatiem apvērsumā aktīvo vienību komandierus, izvest šīs vienības no Liepājas un atbrīvot Kara ostā ieslēgtās latviešu vienības. Pēc tam, kad Niedras valdības karaspēks ieņēma Rīgu, 25. maijā Grīns ar vairākiem ASV misijas locekļiem ieradās Latvijas galvaspilsētā. Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 8. jūlijā Rīgā ieradās Antantes valstu militārās misijas vadītājs Baltijas valstīs ģenerālis Huberts Gofs, kas pārņēma Sabiedroto valstu misiju koordinēšanu.
1919. gada 18. augustā Latvijas Ārlietu ministrija Rīgā Vērmaņdārzā sarīkoja plašu goda mielastu sakarā ar atvadīšanos no Grīna vadītās misijas.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ wikitree.com
- ↑ geni.com
- ↑ Vorvika Grīna vadītās Amerikas Savienoto Valstu misijas darbība Latvijā 1919. gada aprīlī — maijā: Liepājas posms Arhivēts 2019. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Ēriks Jēkabsons. LVIŽ. 2012. Nr. 2, 36.—61.
Literatūra labot šo sadaļu
- Warwick Greene. Letters of Warwick Greene, 1915-1928. - Literary Licensing, LLC, 2012, 354 pages; ISBN 1258421933