Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)

Ēriks Jēkabsons (1965) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Ēriks Jēkabsons
Personīgā informācija
Dzimis 1965. gada 14. janvārī (59 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Zinātniskā darbība
Zinātne Latvijas vēsture
Alma mater Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1965. gada 14. janvārī Rīgā. Studēja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē (1983–1990). Strādājis par Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūta jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (1990–1993), tad par LU Latvijas vēstures institūta asistentu (1993–1995), pētnieku (1995–2008), vadošo pētnieku (no 2008). Līdztekus viņš bija Latvijas Kara muzeja zinātniskais pētnieks (1991–1995), Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu publikācijas daļas vadītājs (1996–2006) un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūta docents (1999–2006). 1999. gadā piedalījās Varšavas Universitātes organizētajā vasaras skolā, 2006. gadā viņu ievēlēja par LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, 2015. gadā par profesoru.[1] Fulbraita programmā (Fulbright Program) prof. Jēkabsons papildinājās Stenforda Universitātes Hūvera institūtā (2012–2013). 2019. gadā apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni.[2] Ir vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.

  • Poļi Latvijā. Rīga: Latvijas ZA Filozofijas un socioloģijas institūts, 1996, 167 lpp
  • Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Nordik, 1998, 527 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  • Lietuvieši Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts; Elpa, 2003, 124 lpp.
  • Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918–1991. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Zinātne, 2003, 437 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  • Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Rīga: Jumava, 2006, 304 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  • Latvijas advokatūra. Zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfjās 1919 – 1945. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007, 610 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  • Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 244 lpp.
  • Uzbrukums Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem pie Ikšķiles 1926. gada 5. februārī. Latvijas vēstures mazā bibliotēka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. - 160 lpp.
  • Polentechnikum. Warszawa: Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego, 2012, ss. 192 (kopā ar A. Janicki un M. Laščovski)
  • Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918.–1940. gadā. Rīga: Latvijas ebreju reliģiskā draudze un biedrība "Šamir", 2013. - 256 lpp.
  • М. Королёв, Э. Екабсонс. Консульство и консулы Латвии в Витебске. Минск: РИВШ, 2012. – 82 с.
  1. lu.lv[novecojusi saite]
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. septembrī. Skatīts: 2019. gada 31. oktobrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu