Vladlens (Zeevs) Šuļmans (1962. gada 7. jūlijs Rīga2024. gada 15. jūlijs Rīga) bija Latvijas ebreju dziedātājs, pedagogs, kultūras darbinieks, FIDE meistars šahā (2016).

Vlads Šuļmans
Personīgā informācija
Dzimis 1962. gada 7. jūlijā
Rīga
Miris 2024. gada 15. jūlijā (62 gadi)
Rīga
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās dziedātājs, pedagogs, kultūras darbinieks, šahists

Dzimis Rīgā 1962. gadā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies Latvijas Universitātē, taču drīz vien nolēmis savu tālāko dzīvi saistīt ar mūziku. Pēc dienesta Padomju armijā vokālo izglītību ieguvis Krievijā, sākumā Ņižņijnovgorodas Mihaila Gļinkas Valsts konservatorijā, pēc tam Maskavā – Maimonīda Valsts klasiskajā akadēmijā un Kantoru mākslas akadēmijā. Kopš 2002. gada aktīvi sadarbojies ar Rīgas ebreju kopienu un Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomi – sākumā kā Rīgas sinagogas kantors, pēc tam kā kultūras projektu organizators.[1] Kopš 2002. gada organizējis ebreju un klasiskās mūzikas koncertus gan Latvijā, gan ārzemēs. 2003. gadā nodibinājis ebreju tradicionālās mūzikas ansambļi Riga Klezmer Band, bet 2006. gadā atjaunojis Rīgas sinagogas zēnu kori. Ierakstījis divus kompaktdiskus: Rīgas getto dziesmas – 2001. gadā un Nodedzināto sinagogu melodijas ar ērģelēm un jauniešu kora Balsis vīru ansambli – 2009. gadā. Kā dziedātājs koncertējis Latvijā, Igaunījā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Izraēlā un Krievijā. Savā mākslinieciskajā repertuārā ietvēris aptuveni 300 klasiskā un ebreju repertuāra skaņdarbu dažādās valodās: ivritā, idišā, itāļu, latviešu, krievu, vācu, angļu, poļu, ukraiņu.[2] Piedalījies trīs starptautiskajos vokālistu konkursos – Varšavā (1994) un Karaļaučos (1992, 1994). Divu Rīgas mūzikas festivālu mākslinieciskais vadītājs: Mihaila Aleksandroviča I Starptautiskā ebreju mūzikas festivāla – 2007. gadā un festivāla Atceroties diriģenta roku, kas bija veltīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores Ludmilas Pismennajas piemiņai – 2012. gadā.

2008. gadā Vlads Šuļmans ticis godalgots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu vienotas un kultūras dažādībā harmoniskās sabiedrības veidošanā Latvijā un aktīvu darbību LNKBA. Bijis Maksa Goldina biedrības Ebreju kultūras mantojums valdes priekšsēdētājs un Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) valdes loceklis.[3][4]

Miris 2024. gada jūlijā.[5][6][7]

Bijis pazīstams arī kā šahists. 1977. gadā Valkā kopā ar Aleksandru Voitkēviču dalījis 1. vietu Latvijas skolēnu šaha čempionātā.[8] 1978. gadā uzvarējis Latvijas jauniešu šaha čempionātā. Latvijas jauniešu izlases sastāvā piedalījies 1978. gada PSRS skolēnu spartakiādē un 1982. gada Vissavienības Jaunatnes sporta spēlēs. 1980. gados bijis daudzkārtējais Latvijas šaha čempionātu dalībnieks. Trīs reizes uzvarējis Latvijas šaha čempionāta 1. līgas turnīros (1981, 1988, 1989). Latvijas šaha čempionāta finālos labāko rezultātu sasniedzis 1987. gadā, kad dalījis 8. vietu ar Igoru Ļucko. Trīs reizes pēc kārtas VEF šaha komandas sastāvā uzvarējis Latvijas komandu šaha čempionātā (1986, 1987, 1988). Četras reizes uzvarējis Rīgas pilsētas šaha čempionātos (1983, 1986, 1987, 1988).[9][10][11] Guvis arī atzīstamus panākumus šaha turnīros ārpus Latvijas. 1984. gadā armijas dienesta laikā uzvarējis Kirovas apgabala šaha čempionātā, bet 1991. gadā, mācoties vietējā konservatorijā, uzvarējis Ņižņijnovgorodas pilsētas šaha čempionātā. 2011. gadā uzvarējis pirmajā RTU Open šaha ātrspēles turnīrā, apsteidzot lielmeistarus Alekseju Širovu un Jānu Elvestu.[12] 2016. gadā kļuvis par FIDE meistaru šahā. 2019. gadā Jūrmalā bijis labākais Latvijas senioru šaha čempionātā.[13]

  • Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm.
  • Игорь Бердичевский. Шахматная еврейская энциклопедия. Москва: Русский шахматный дом, 2016. ISBN 978-5-94693-503-6 (Igors Berdičevskis "Ebreju šaha enciklopēdija", Maskava, 2016), 303.lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu