Mihails Gļinka (krievu: Михаил Иванович Глинка; dzimis 1804. gada 1. jūnijā [v.s. 20. maijā], miris 1857. gada 15. februārī [v.s. 3. februārī]) bija krievu komponists. Viņš ir pirmais krievu komponists, kas guvis plašu atzinību savā dzimtenē un ārzemēs. Tiek uzskatīts par krievu klasiskās mūzikas pamatlicēju.[1] Darbi ietekmējuši vēlāko krievu komponistu darbību.
1822. gadā absolvējis Pēterburgas Galvenās pedagoģiskās skolas Dižciltīgo pansiju. Bieži uzturējās ārzemēs. Aizsācis vēsturisko un episko pasaku operas virzienus krievu opermūzikā. Krievu simfonisma pamatlicējs. Bez operām rakstījis arī darbus orķestrim, kamermūziku, klavierdarbus, romances.[1]
- "Dzīvību priekš cara" (Жизнь за царя, arī "Ivans Susaņins" (Иван Сусанин))
- "Ruslans un Ludmila" (Руслан и Людмила)